Apdrošināšanas nozares asociācija pavēstījusi, ka plūdu radītie zaudējumi Vācijā apdrošināšanas nozarei, iespējams, izmaksās līdz pieciem miljardiem eiro. Plūdu izpostītajās pilsētās joprojām turpinās sakopšanas darbi, kuros iesaistīti arī simtiem brīvprātīgo.
Miljardiem vērta programma
Nedēļu pēc smagās plūdu katastrofas, kurā Vācijā gāja bojā vismaz 170 cilvēku, bet Eiropā kopumā dzīvību zaudēja vairāk nekā 200 cilvēku, Vācijas valdība lēmusi novirzīt aptuveni 200 miljonus eiro palīdzības nolūkam.
Aģentūra “DPA” iepriekš vēstīja par 400 miljonu eiro lielu paketi, no kuras puse nāks no federālās valdības, bet pārējā daļa no 16 pavalstīm. Finanšu ministrs Olafs Šolcs žurnālistiem uzsvēris, ka valdība darīs visu, lai dzīve plūdu skartajiem iedzīvotājiem varētu turpināties.
Ministrs sacīja, ka nākamie mēneši nesīs “miljardiem lielu rekonstrukcijas programmu, lai likvidētu postījumus un atjaunotu infrastruktūru”, tostarp ceļus, tiltus un dzelzceļus. Šādai rekonstrukcijai būtu nepieciešami aptuveni 2 miljardi eiro.
Tiesa, precīzas aplēses vēl nav noteiktas, tādēļ lēmums par rekonstrukcijas fondā ietveramo līdzekļu apjomu tiks pieņemts tikai tad, kad tuvāko nedēļu laikā tiks precīzi prognozēts zaudējumu apmērs.
Naudai ātrāk jānonāk pie cilvēkiem
Valdība arī plāno pieteikties finansējumam no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, lai tiktu galā ar postījumiem.
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele, apmeklējot plūdu skartās teritorijas, uzsvēra, ka valdība darīs visu, kas ir tās spēkos, “lai nauda ātri nonāktu pie cilvēkiem”.
Ziemeļreinas–Vestfālenes zemes premjerministrs Armīns Lašets tikmēr aicināja uz darbībām, lai palīdzības līdzekļi pie upuriem nonāk pēc iespējas ātrāk un bez liekas birokrātijas. Viņš brīdināja, ka atjaunošanai var būt nepieciešami mēneši, ja ne gadi.
Plūdi smagi skāruši arī Beļģiju, un Valonijas reģionālā valdība sola divu miljardu eiro vērtu atjaunošanas atbalstu.
Brīvprātīgie iesaistās sakopšanas darbos
Tikmēr Vācijas plūdu skartajās pilsētās turpinās plūdu radīto postījumu likvidācijas darbi. Tāpat tiek meklēti bezvēsts pazudušie, tīrot ceļus un izsūknējot pagrabus. Sakopšanas darbos iesaistīti arī simtiem brīvprātīgo.
“Ja tas notiktu ar mani, es vēlētos, lai kāds man palīdz. Tādēļ es domāju, ka tas ir lieliski, ka cilvēki sniedz palīdzīgu roku,” vēsta viens no brīvprātīgajiem.
Daži no brīvprātīgajiem gan prāto, vai varasiestādes dara un ir darījušas visu iespējamo, lai cilvēkiem palīdzētu ātri un efektīvi.
"Tie, kas sēž tur augšā, mēģina ieviest kārtību šajā haosā, bet tas īsti nestrādā. Un liela daļa palīdzības nāk no brīvprātīgajiem un citiem iedzīvotājiem, kuri izrāda ļoti lielu iniciatīvu. Bet nevarētu īsti teikt, ka cilvēki tur augšā palīdz,” spriež brīvprātīgā sakopšanas darbu dalībniece.
Vācijas amatpersonas tikmēr raizējas arī par iespējamo Covid-19 izplatība plūdu skartajās vietās, tādēļ starp ārkārtas dienestu automašīnām un gruvešiem uzslieti arī pārvietojamie testēšanas punkti.
