Merkele ir nonākusi strīdā ar iekšlietu ministru Horstu Zēhoferu, kurš iestājas par stingrākām robežu kontrolēm. Kritiķi brīdina, ka strīdam samilstot, var izjukt jau tā grūti veidotā Vācijas valdība.
Vācijas iekšlietu ministrs Zēhofers patlaban neatlaidīgi pieprasa pārskatīt Vācijas patvēruma politiku, nosakot stingrākus likumus, un ir brīdinājis, ka rīkosies viens, bez Merkeles piekrišanas, ja viņa drīzumā nemainīs savas domas.
Zēhofers vēlas panākt, lai Vācijas brīvvalstīm, kas atrodas uz robežas, piemēram, kā Bavārijai, būtu tiesības pašai atteikties uzņemt cilvēkus, kuri kā patvēruma meklētāji ir reģistrēti citā Eiropas valstī vai kuriem ir liegta patvēruma atļauja Vācijā. Ministrs uzskata, ka policijai būtu jādod lielākas tiesības pie robežām atteikt tālāku ceļu patvēruma meklētājiem, kuru rīcībā nav dokumentu. Tieši Bavārija visu šos gadus ir bijis tas Vācijas vistuvāk dienvidiem esošais punkts, pa kuru Vācijā ir ienācis vairums patvēruma lūdzēju.
Merkele savukārt vēlas, lai visa Vācija notur vienotu pozīciju, jo patlaban ir kā paraugs un dzinulis pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru uzskati par Eiropas migrācijas politiku arī ir visai sašķelti.
Ministrs Zēhofers pārstāv Angelas Merkeles vadīto Kristīgo demokrātu meitas partiju – Bavārijas Kristīgi sociālo savienību, kuras kopā ar Sociāldemokrātiem šobrīd veido Vācijas valdības lielo koalīciju.
Vācijas mediji ziņo, ka Merkele ir vērsusies pie Bundestāga priekšsēdētāja, bijušā finanšu ministra Volfganga Šoibles ar lūgumu palīdzēt risināt šo situāciju. Šoible ir pazīstams kā Angelas Merkeles migrācijas politikas kritiķis un tāpēc politiķe cer, ka būs strīdīgajai pusei uzticams un galu galā būs iespēja rast risinājumu. Viņa ir piedāvājusi Vācijai veidot divpusējus līgumus ar Itāliju un Grieķiju, kuras ir pirmie un lielākie patvēruma meklētāju un bēgļu centri, lai vienotos par turpmāku stratēģiju.
Šīs debates ir saasinājis arī fakts, ka oktobrī Bavārijā ir gaidāmas vēlēšanas, kurās sīva sāncense ir galēji labējā partija „Alternatīva Vācijai”. Tas ir politiskais spēks, kas visu savu kampaņas teju centru veido ap migrācijas jautājumiem, labi jūtot Vācijas sabiedrības pulsu, tādēļ Bavārijas Kristīgi sociālo savienība domā, kā jau laikus atņemt sāncenšiem ieročus. Vācijas sabiedrība migrācijas jautājumos ir ļoti sašķelta, un liels daudzums vēlētāju arī kritizē Merkeles nostāju migrācijas krīzes pīķa brīdī 2015. gadā atvērt robežas aptuveni miljonam cilvēku, ko savukārt atzinīgi novērtēja citur Eiropā un organizācijas pasaulē.
„Šie ir sarežģīti laiki Berlīnei,” ziņo raidorganizācija „DW” izvirzot iespēju, ka strīds par migrāciju patiešām var izjaukt tik ilgās un garās sarunās izveidoto Vācijas lielo koalīciju. „Merkele varētu atlaist iekšlietu ministru Zēhoferu, taču tas būtu gals viņas pašas valdībai,” lēš „DW.
Migrācijas plūsma Vācijā pēdējā laikā tiesa ir samazinājusies, taču joprojām liela daļa sabiedrības uzskata, ka Vācijas kancelere Angela Merkele ar to netiek galā. Jaunākie Vācijas sabiedriskās televīzijas pētījuma dati liecina, ka 64 procenti vēlētāju Vācijas kancleres darbu kopumā uzteic, bet 53 procenti uzskata, ka migrācija ir tas jautājums, ar ko Merkele vada slikti. Bet divas trešdaļas aptaujāto piekrīt iekšlietu ministra pozīcijai, ka patvēruma lūdzējiem un bēgļiem ir jāliedz iespēja ienākt valstī.
