Vācijas sociāldemokrātu vidū pretestība sadarbībai ar Merkeli

Dienu pēc tam, kad panākts progress Vācijas koalīcijas izveidē starp kancleres Angelas Merkeles konservatīvo bloku un sociāldemokrātiem, atsevišķi kreisā spārna pārstāvji sākuši aģitēt pret to. Tas noticis, neskatoties uz sociāldemokrātu līdera Martina Šulca aicinājumu partijas biedriem „nešaubīties” un no jauna izvērtēt līdzdarbošanos tā sauktajā „Lielajā koalīcijā”.

Vācijas sociāldemokrātu vidū pretestība sadarbībai ar MerkeliHardijs Ventnieks
    Piektdienas rītā pēc vairāk nekā 24 stundu ilgām sarunām par "Lielās koalīcijas" izveidi Vācijā starp Merkeli, tās Bavārijas meitas partiju Kristīgi sociālo savienības līderi Horstu Zēhoferu un Šulcu – puses vienojās par kopēju programmu, kura tika izstrādāta uz 28 lappusēm. Šis dokuments kļūs par pamatu gaidāmajām oficiālajām sarunām, kas varētu ilgt līdz aprīlim. Tomēr vispirms ir jāsagaida sociāldemokrātu konference, kura notiks 21. janvārī un kurā tās pārstāvji lems par to, vai turpināt sarunas ar Merkeles konservatīvo bloku.

    Jau iepriekš sociāldemokrāti pēc aiziešanas opozīcijā vājo vēlēšanu rezultātu dēļ pērn septembrī pauduši viedokli, ka koalīcijas izveidē neiesaistīties, ja Merkele būs valdības vadītāja.

    Sestdien, 13. janvārī, sociāldemokrātu jauniešu filiāles vadītājs Kevins Kunerts paziņojis pat par kampaņas uzsākšanu, kura vērsta pret „Lielās koalīcijas” izveidi.

    Tās ietvaros viņš apbraukās sociāldemokrātu filiāles Vācijā, lai tās biedrus aicinātu neatbalstīt sadarbību ar Merkeles konservatīvo bloku.

    Arī cita sociāldemokrātu kreisā spārna pārstāve Hilda Mathaisa uzskata, ka šāda vienošanās nozīmē vispārējo politiskā kursa maiņu, ko nedrīkst pieļaut, jo tas stiprinās labēji noskaņoto politisko spēku pozīcijas. Šeit tiek runāts par “Alternatīvu Vācijai”, kura līdz ar sociāldemokrātu iesaistīšanos koalīcijā kļūs par lielāko partiju opozīcijā.

    Tiek norādīts, ka Merkele, lai iegūtu sociāldemokrātu atbalstu un varētu vienoties par kopējās programmas dokumentu, ir atvēlējusi teju sešus miljardus eiro izglītībai, izpētei un digitalizācijai. Tāpat tika paplašinātās arī bērnu aprūpes tiesības un garantēts, ka Vācija arī turpmāk palielinās iemaksas Eiropas Savienības budžetā.

    Daži sociāldemokrāti uzskata, ka kopējā programma nav saskaņā ar tās biedru nostājām. Viņi arī baidās, ka lielā koalīcija vēl vairāk iedragās sociāldemokrātu identitāti.

    Kritiku vietējai radiostacijai paudusi arī partijas pārstāve Manuela Švēsiha. Viņa uzsver, ka valda liela skepse par to, vai partijai vajadzētu iesaistīties jaunās tā dēvētās „Lielās koalīcijas” veidošanā.

    Tikmēr Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers vēlas pēc iespējas ātrāk redzēt darbspējīgu un stabilu valdību, lai izbeigtu politisko krīzi, kura iestājusies pēc Bundestāga vēlēšanām pērn septembrī, kad sociāldemokrāti aizgāja opozīcijā, bet tā dēvētās Jamaikas sarunas – izjuka.

    Šteinmeiers ir arī kritisks par mazākuma valdības veidošanu, ja Merkeles konservatīvajam blokam tomēr neizdosies izveidot koalīciju ar sociāldemokrātiem. Merkele ir iepriekš paudusi, ka nevadīs mazākuma valdību, kas nozīmē, ka pastāv risks, ka Vācija varētu tikt rīkotas jaunas parlamenta vēlēšanas.

    Vācija kopš Bundestāga vēlēšanām septembrī piedzīvojusi politisko krīzi, jo partijas nespēj izveidot vairākuma valdību. Lai izvairītos no jaunām vēlēšanām,  Vācijas sociāldemokrāti piekrituši koalīcijas sarunu uzsākšanai ar kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.

    Vācijas sociāldemokrāti septembrī notikušajās vēlēšanās cieta smagāko neveiksmi kopš pagājušā gadsimta vidus. Pēc vēlēšanām Šulcs paziņoja par partijas aiziešanu opozīcijā, taču pēc “Jamaikas koalīcijas” sarunu izgāšanās piekrita iesaistīties jaunās sarunās par valdības veidošanu.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti