Līdzšinējais partijas līderis Zigmārs Gabriēls vietējiem medijiem norādīja, ka lēmums nekandidēt uz augsto amatu saistīts ar zemajiem partijas reitingiem.
Federālās kancleres Angelas Merkeles vadītie Kristīgie demokrāti patlaban pārspēj sociāldemokrātus par apmēram 17 procentpunktiem.
Arī daudzi partijas biedri uzskata, ka Martina Šulca vadībā šim politiskajam spēkam ir lielākas izredzes gūt labus panākumus gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Bijušais Eiropas Parlamenta prezidents iepriekš bija paziņojis, ka nekandidēs uz kanclera amatu. Tomēr pēc Gabriēla lēmuma viņš mainīja savu viedokli un informēja, ka ar lepnumu un pazemību pieņem šo ārkārtīgo pagodinājumu.
Šulca kandidatūra vēl jāapstiprina svētdien, 29.janvārī, paredzētajā partijas sapulcē, taču neviens nešaubās, ka viņš gūs nepieciešamo atbalstu.
Jau ziņots, ka Šulcs 24. novembrī oficiāli paziņoja, ka grasās iesaistīties Vācijas nacionālajā politikā un tas tiks darīts pēc EP prezidenta amata pilnvaru beigām. Viņš apstiprināja, ka kandidēs nākamgad gaidāmajās Vācijas parlamenta vēlēšanās.
