Vācijas prezidents pirmoreiz atzīst savu kļūdīšanos par Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005. gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Šteinmeiers pēdējās dienās tika kritizēts par to, ka nebija komentējis pats savus kļūdainos spriedumus, sevišķi ārlietu ministra amatā. Tagad viņš pateicis, ka atbildība par karu Ukrainā gulstas uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Šteinmeiers paskaidroja, ka viņa spriedumu pamatā bija uzskats, ka Putins nepieļaus savas valsts pilnīgu ekonomisku, politisku un morālu izputēšanu savas impēriskās bezprātības dēļ.

"Es kļūdījos, tāpat kā citi," sacīja Šteinmeiers.

Vācijas prezidents uzsvēra, ka Putina vadībā Krievija "neatgriezīsies pie pirmskara status quo".

Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Melniks svētdien pārmeta Šteinmeieram apšaubāmus politiskos sakarus ar Krieviju. "Šteinmeieram attiecības ar Krieviju bija un paliek kaut kas fundamentāls, pat svēts, neatkarīgi no notiekošā," publikācijā vācu laikrakstā "Tagesspiegel" norādīja Melniks.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka ukraiņu tautas, valodas, kultūras nav un tādēļ arī nav valsts, viņš piebilda. "Šteinmeiers, šķiet, arī piekrīt idejai, ka ukraiņi patiesībā nav cilvēki," pieļāva vēstnieks.

Pirmdien, komentējot Šteinmeiera paziņojumu par savu kļūdu atzīšanu, Melniks sacīja: "Šie vārdi bija svarīgi. Ne jau mums, bet vāciešiem un pašam prezidentam."

Viņš pauda uzskatu, ka kļūdu atzīšana ir pirmais solis uz to, lai neatkārtotu šādas kļūdas.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti