Tieši pirms astoņdesmit gadiem Veluņā, agrajās rīta stundās atskanēja pirmie bumbu sprādzieni, ieraujot pasauli asiņainākajā konfliktā cilvēces vēsturē. Viena no lielākajām cietējām tajā bija poļu tauta, kurai Vācijas prezidents svētdien lūdza piedošanu.
"Es saprotu mūsu atbildību. Kā Vācijas prezidents es gribu apliecināt, ka nekad neaizmirsīsim notikušo un par to uzņemos atbildību," teica Šteinmeiers. "Es noliecu galvu Veluņas uzbrukuma upuru priekšā un vācu tirānijas upuru priekšā Polijā un lūdzu piedošanu."
Tikmēr Varšavā, atceroties tā laika notikumus pulcējās pasaules valstu līderi no valstīm, kuras Polijas šodien var saukt par draugiem un sabiedrotajiem. Vienīgo no augstajām amatpersonām ar aplausiem sagaidīja ASV viceprezidentu Pensu. Iespējams, vēl vairāk gaidīts bija Donalds Tramps, kurš palika mājās ASV austrumkrastu apdraudošās viesuļvētras dēļ. Tomēr ASV prezidents ir solījis drīz apmeklēt Poliju un abu valstu attiecības ir, iespējams, ilgos laikos augstākajā punktā.
To pašu nevar teikt par Polijas un Krievijas attiecībām. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebija uzaicināts piedalīties atceres pasākumos. Polija parāda, ka nevēlas uzaicināt cilvēku, kurš sācis konfliktu ar Ukrainu un anektējis suverēnas valsts teritoriju. Tādēļ līdz ar pagātnes smagajām mācībām Polijas prezidenta runā izskanēja brīdinājumi par mūsdienām, runājot par vardarbīgu robežu pārkārtošanu.
Brīdinājumiem pievienojas arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, sakot, ka, nedrīkst nedot pretsparu starptautisko tiesību pārkāpumiem, jo tas provocē jaunus pārkāpumus.
Ja Krievijas un Polijas vēstures izpratne atšķiras, tad Baltijas valstīm ar Poliju ir daudz kopīga, kas vieno arī mūsdienās. Latvijas prezidents Levits Varšavas sacelšanās muzejā pārliecinājies, kā sadarbojās ienaidnieki nacistiskā Vācija un komunistiskā Padomju Savienība, lai nožņaugtu demokrātijas atjaunošanu Polijā. Padomju karaspēks 1944.gadā pie Varšavas nogaidīja Vislas pretējā krastā, līdz nacisti izrēķinājās ar sacelšanās dalībniekiem un tikai pēc tam pārcēlās pāri upei.
Polijas tautai 1.septembris ir traģiska diena, kurā atcerēties savus varoņus un notikumus, kas vēl ir ļoti dzīvā atmiņā.
Polijas armijas virsnieka dēls Oļģerds Kaltenbergs pastāstīja, ka viņa tēvoci smagi ievainoja kaujās, taču ievainotais izdzīvoja un bija viens no tiem, kas sniedza savu artavu cīņā par brīvību. Savukārt Kaltenberga tēvs bija Polijas armijas majors, kuru arestēja padomju spēki 1939. gadā un nogalināja bēdīgi slavenajā Katiņas slaktiņā.
Turpretim Varšavas pretošanās kustības dalībnieks Jans Zarembskis atminas, ka Vācijas okupācija bija grūti laiki. "Es labi atceros pirmo septembri," viņš teica. "Dzīvoju citā vietā Varšavā. Kad ienāca vācieši, viņi nodedzināja manu māju. Vēlāk es biju pretošanās kustībā. Man bija tikai vienpadsmit gadu."
Par Otrā pasaules kara sākuma datumu tiek uzskatīts 1939.gada 1.septembris, kad nacistiskās Vācijas karaspēks iebruka Polijā. Pēc šī uzbrukuma Vācijai pieteica karu Lielbritānija un Francija.
Daļa pasaules lielāko laikrakstu svētdien iznāca ar īpašu pielikumu, kas satur vēsturiskos 1939.gada avīžu virsrakstus, kā arī vēsturnieku, intelektuāļu un viedokļu līderu rakstus, kuri stāsta par postošo karu no Polijas viedokļa.
