Valdošajā koalīcijā, ko varētu veidot sociāldemokrāti, “zaļie” un Brīvo demokrātu partija, Vācijas ārlietu ministra posteni, visticamāk, ieņemtu kāds no pārējo divu partiju politiķiem, nevis sociāldemokrāti, kuri šo ministriju vadīja kopš 2013. gada.
“Ja skatāmies pāri potenciālā ministra personībai un domājam par saturu, tad, visticamāk, redzēsim virzienu prom no piesardzīgās ārpolitikas, ko globālajā arēnā uzturēja Angela Merkele. Tas būs kurss uz proaktīvāku ārpolitiku, meklējot jomas, kurās Vācija var būt par virzītājspēku," spriež Loss.
"Un redzam arī ārpolitikas repolitizāciju. Merkeles valdība centusies ārpolitiku virzīt tirdzniecības ietvarā, eksporta veicināšanai, un tas ir acīmredzams attiecībās ar Ķīnu. Tas varētu mainīties līdz ar Olafu Šolcu, ''zaļajiem'' un Brīvajiem demokrātiem. Ārpolitika būs vairāk politiska, ar centieniem definēt Vācijas intereses un to, kā tās sasaistīt ar Eiropu, transatlantiskajām attiecībām, Krieviju, Ķīnu un citām pasaules daļām.”
Kremlis jau norādījis, ka cer uz “nepārtrauktību” Maskavas attiecībās ar Berlīni. Kā atzinis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, lai gan starp abām valstīm pastāv nesaskaņas, Krieviju un Vāciju vieno izpratne, ka problēmas var un vajag atrisināt tikai dialoga ceļā.
