Pēc garām un neierasti asām debatēm, kā arī neslēptās skepses Vācijas federālais parlaments tomēr ir atbalstījis palīdzības programmas pagarināšanu Grieķijai. Pret to ir nobalsojis nedaudz lielāks deputātu skaits, nekā bija paredzams. Ceturtdien to solīja izdarīt 22 deputāti, bet piektdien izrādījās, ka pret bija jau 30.
Tomēr vairums Bundestāga deputātu ir atbalstījuši pagarināšu, kaut arī daudziem no viņiem šis solis nebūt neiet pie sirds. Bet deputāti saprot, ka bez palīdzības programmas pagarināšanas Grieķijai gandrīz uzreiz draud bankrots, kas var novest arī pie izstāšanās no eirozonas. Un tas dārgi maksās ne tikai Grieķijai, bet arī visai Eiropas ekonomikai.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoble, kurš ir pazīstams kā viens no asākajiem Grieķijas kritiķiem un taupības politikas aizstāvjiem, uzrunājot Bundestāga deputātus sacīja, ka Vācijai ir jādara viss, lai noturētu stabilitāti Eiropā. Šoreiz runa esot ne tik daudz par jaunu miljardu piešķiršanu Grieķijai cik daudz par papildu laiku, lai Grieķija varētu veiksmīgi pabeigt iesākto programmu.
Vācijas iedzīvotāju vairums ir pret atbalsta pagarināšanu Grieķijai. Aptauju dati liecina, ka tikai aptuveni 20% vāciešu iestājas par turpmākā aizdevuma piešķiršanu Atēnām. Arī daži no lielākajiem Vācijas laikrakstiem ir pret. Tostarp tabloids “Bild” šodien ir iznācis ar milzīgu uzrakstu “Nē!” uz pirmā vāka. To papildina vārdi “Vairs nekādu miljardu alkatīgiem grieķiem!”.
Daudzi Vācijā, tostarp finanšu ministrs Šoible, šaubās vai jaunā Grieķijas valdība spēs īstenot solītās reformas dzīvē. Un pat, ja šīs reformas tiks īstenotas, vai ar to būs pietiekami, lai atgrieztu Grieķijas ekonomiku pie izaugsmes un līdzsvarot tās ieņēmumus un izdevumus.
Jau vēstīts, ka vairāku stundu sarunās Briselē eirogrupa 21.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
Vācija ir ekonomiski stiprākā ES valsts un iepriekš kancleres Angelas Merkeles vadītā valdībā asi ir nostājusies Grieķijas premjera Aleksa Cipra aicinājumiem pārskatīt aizdevuma nosacījumus.
Iepriekš Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlējās Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
