Rīta Panorāma

Austrālijā suņus izmanto bērnu terapijai

Rīta Panorāma

Šveice atbalsta viendzimuma pāru laulību legalizāciju

Vācijas vēlēšanās asa cīņa, visvairāk balsu sociāldemokrātiem

Vācijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvuši sociāldemokrāti, gaidāmas smagas sarunas par valdības veidošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Svētdien notikušo Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka nevienai no partijām nav izdevies izcīnīt pārliecinošu uzvaru. Vislielāko atbalstu ieguvusi sociāldemokrātu partija SPD, bet nedaudz atpaliek kristīgie demokrāti, kas ir līdzšinējās kancleres Angelas Merkeles partija.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc visu balsu saskaitīšanas, par SPD balsojuši 25,7% vāciešu, kamēr kristīgos demokrātus (CDU) un to Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU) atbalstījis 24,1% vēlētāju.

Ņemot vērā nelielo balsu starpību, pretenzijas uz valdības veidošanu jau izteikušas abas nometnes.

Tīri aritmētiski katra no tām var izveidot vairākuma koalīciju, ja spēs nodrošināt nepieciešamo citu partiju atbalstu.

Vācijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvuši sociāldemokrāti, gaidāmas smagas sarunas par valdības veidošanu
00:00 / 03:44
Lejuplādēt

Trešajā vietā ar 14,8% balsu izvirzījušies zaļie, kas vēsturiski guvuši līdz šim vislielākos panākumus. Viņiem seko liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kuru atbalstījuši 11,5% vēlētāju. Liberāļiem uz papēžiem min labējā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas izcīnījusi 10,3% balsu.

Savukārt kreiso ekstrēmistu partijai "Die Linke", par kuru balsojuši 4,9% vāciešu, nav izdevies pārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto 5% barjeru.

"Luksofora" vai "Jamaikas" koalīcija

Viens no potenciālās koalīcijas variantiem varētu būt tā dēvētā "luksofora koalīcija" jeb sociāldemokrāti, zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija. Tāpat iespējama arī "Jamaikas koalīcija" jeb kristīgo demokrātu apvienošanās ar zaļajiem un brīvajiem demokrātiem, ko FDP norāda kā vēlamāko scenāriju. Iespējamo koalīciju nosaukumi veidojušies no pārstāvēto partiju krāsu salikuma.

Taču koalīcijas veidošanu varētu apgrūtināt tas, ka "zaļajiem" un brīvajiem demokrātiem ir domstarpības daudzos jautājumos, piemēram, par nodokļu politiku un cīņu pret klimata pārmaiņām.

Sociāldemokrāti vēlēšanu rezultātus uzņēmuši ar gavilēm un ilgiem aplausiem. Šī partija uzskatāma par vienu no lielākajiem ieguvējiem un tā ieguvusi aptuveni par pieciem procentpunktiem vairāk balsu nekā iepriekšējās Bundestāga vēlēšanās pirms četriem gadiem.

Sociāldemokrātu līderis Olafs Šolcs pēc rezultātu uzzināšanas pavēstīja: "Ir skaidrs, ka daudzi pilsoņi ir atdevuši balsi par SPD, jo vēlas pārmaiņas valdībā un vēlas, lai nākamais šīs valsts kanclers ir Olafs Šolcs."

Tikmēr, Merkelei aizejot no politiskās arēnas, atbalsts viņas pārstāvētajiem konservatīvajiem ir sarucis par vairāk nekā astoņiem procentpunktiem, un CDU/CSU uzrādījusi vājāko sniegumu kopš Otrā pasaules kara.

Taču arī kristīgo demokrātu līderis Armīns Lašets paudis gatavību ķerties pie jaunās valdības veidošanas, un šajā valdībā CDU/CSU būtu galvenais spēks.

"Mēs saņēmām skaidru mandātu no saviem vēlētājiem – balss par Savienību ir balss pret kreiso vadītu valdību. Tādēļ darīsim visu, lai izveidotu Savienības vadītu valdību," uzsvēra Lašets.

Nākamais kanclers, visticamāk, būs Olafs Šolcs

Tas, ka vēlēšanās nav redzams skaidri izteikts uzvarētājs, nozīmē, ka Vāciju gaida ilgs jaunās valdības veidošanas process. Tajās noteicošā loma varētu būt ''zaļajiem'' un FDP. Tomēr vadošo partiju līderi pauduši apņēmību jauno valdību izveidot līdz Ziemassvētkiem. Partiju līderi uzsver, ka ar valdības veidošanu nevajadzētu kavēties, jo 2022. gadā Vācijai jāuzņemas "Lielā septiņnieka" (G7) prezidentūras pienākumu pildīšana.

Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka Šolcs, visticamāk, varētu būt nākamais Vācijas kanclers.

Politologs Ojārs Skudra par vēlēšanām Vācijā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra intervijā Latvijas Radio prognozēs bija piesardzīgs, norādot, ka iespējamas divas koalīcijas:

  • sociāldemokrāti, ''zaļie'' un FDP jeb brīvie demokrāti;
  • CDU/CSU, ''zaļie'' un FDP.

Merkele pagaidām paliek amatā

Šolcs un Lašets jau esot paziņojuši, ka lielās koalīcijas, kur būtu gan sociāldemokrāti, gan kristīgie demokrāti, nebūs. Izskanējis, ka, visticamāk, "nopietnas zondāžas sarunas" pirmie sāks ''zaļie'' un brīvie demokrāti. Pēc Skudras teiktā, tas nepieciešams, jo viņi noteiks, kura partija vadīs koalīciju.

Sprūds gan norādīja, ka iespējamas ir dažādas koalīcijas, tostarp arī lielā koalīcija, ja ''zaļie'' un brīvie demokrāti savā starpā nespēs vienoties.

"Abas partijas ir dažādos spektra galos. Viena ir par lielāku valsti, lielāku valdību, jo nepieciešams finansējums zaļajai infrastruktūrai. Otra – pilnīgi pretēji – iestājas, ka nevajag palielināt nodokļus un ir jābūt mazai valdībai. Ja šīs divas partijas savā starpā nevarēs vienoties, tad nevar izslēgt to, ko 21. gadsimtā esam redzējuši diezgan regulāri, ka ir atkal lielā koalīcija," stāstīja Sprūds.

Vācijas parlamenta vēlēšanas šoreiz zīmīgas ar to, ka amatu pēc 16 gadiem kanclera krēslā pametīs Angela Merkele un viņas vietā kāds cits vadīs Eiropas lielāko ekonomiku.

Oficiālie vēlēšanu rezultāti netiks publicēti vēl vairākas nedēļas. Jaunievēlētais Bundestāgs kopā pirmo reizi sanāks 30 dienu laikā pēc vēlēšanām. Bet tas nenozīmē, ka līdz tam laikam būs jauna valdība. Koalīcijas veidošanas process parasti ir ilgs un ievelkas pat vairākus mēnešus. Līdz jaunā valdība sāks pildīt savus pienākumus, Angela Merkele turpinās ieņemt kanclera amatu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti