Strīds ar kaimiņiem atomelektrostaciju (AES) dēļ Beļģijai jau ir sen, un vismaz pagaidām tā neko būtisku nav mainījusi.
„Mums vienreiz pietiek!” tā norādījušas Beļģijas pierobežas kaimiņvalstu pašvaldības un teikušas, ka ies uz tiesu, lai piespiestu Beļģiju apturēt atomelektrostaciju, kas atrodas netālu no to teritorijas.
Pašvaldības grasās sūdzēt tiesā gan par stacijām atbildīgo Beļģijas elektrokompāniju „Elektrabel”, gan Beļģijas atomstaciju drošības uzraudzības dienestu.
Tianžas atomelektrostacija pie Ljēžas jau vairākkārt nonākusi arī mediju uzmanībā ar to, ka tās reaktora korpusā esot parādījušās plaisas. Vīnes Drošības un riska zinātņu institūts norādījis, ka reģioni, kas tagad ceļ iebildumus, ir pakļauti kodolavārijas riskam un ievērojama daļa Nīderlandes pierobežas avārijas gadījumā kļūtu neapdzīvojama.
Taču Beļģijas kompānija „Elektrabel”, kas apsaimnieko AES, norāda, ka tās ir drošas un satraukumam nav nekāda pamata: „Tās ir drošākās pasaulē. Mūsu darbinieki ir augsti kvalificēti, un mazāko aizdomu gadījumā reaktori darbību pārtrauc”.
Tianžas 2 stacija, par kuru tagad ceļ trauksmi, jau ilgāku laiku bija dīkstāvē, jo to pārbaudīja, taču tagad Beļģijas puse uzskata, ka tās darbību var atjaunot, jo stacija šķiet droša.
Vēl pavasarī Beļģijas medijos nonāca ziņas, ka ikvienam Beļģijas iedzīvotājam, sākot no nākamā gada, izdalīs joda tabletes, lai tādējādi pasargātu cilvēkus no iespējamas atomelektrostacijas katastrofas sekām. Ar joda tabletēm, ja izplūstu radiācija, novērstu iespēju saslimt ar vairogdziedzera vēzi – tā bija pavēstījusi valsts veselības ministre Megija de Bloka. Solīts, ka tabletes nogādās visās Beļģijas aptiekās un katastrofas gadījumā cilvēkiem tās būs pieejamas.
Beļģijas staciju drošība nebūt ne tik sen nonāca arī Eiropas Komisijas uzmanības lokā to pašu kaimiņvalstu sūdzību dēļ.
Visasāk par kaimiņu beļģu staciju slēgšanu iestājas Vācija, kura ir noteikusi augstus drošības standartus pašmājās, un Vācijas kanclere Angela Merkele ir paziņojusi, ka visus 17 reaktorus Vācijā slēgs līdz 2022.gadam, pārejot uz citu enerģijas iegūšanas veidu. Tā Vācija paziņoja pēc atomstaciju krīzes 2011. gadā Japānā, Fukušimā, un īsā laikā slēdz astoņus no 17 reaktoriem.
Beļģija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura plaši izmanto atomenerģiju. AES dod 54% visas saražotās enerģijas. Valstī, kas ir divas reizes mazāka nekā Latvija, ir divas atomelektrostacijas ar kopumā septiņiem reaktoriem. Pirmā no stacijām ir būvēta 1974.gadā. Beļģijas valdība ir apņēmusies līdz 2025. gadam visus reaktorus slēgt un pāriet uz citiem avotiem, taču būtiska virzība šajā ziņā nav vērojama.
