Pēdējā laikā arvien biežāk sāk skanēt ideja, ka Eiropai ir jākļūst patstāvīgākai un pašai jāspēj parūpēties par savu drošību. Arī nedēļas sākumā publicētajā Francijas prezidenta Emanuela Makrona rakstā par Eiropas nākotni ir pieminēta ideja par Eiropas drošības padomes izveidi, kurā varētu piedalīties arī Lielbritānija pat pēc izstāšanās no Eiropas Savienības.
Tomēr, kā atzina Eiropas Tautas partijas kandidāts uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu Manfreds Vēbers, Vācijā daudzi iedzīvotāji joprojām šaubās, vai viņu valstij patiešām būtu jāspēlē lielāka loma militārajā jomā. Savukārt Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena ir citās domās.
“Bieži vien var dzirdēt frāzi, ka mums to nevajadzētu darīt mūsu vēstures dēļ. Bet es uzskatu, ka šobrīd Eiropas Savienība ir ļoti spēcīga organizācija. Tādēļ tieši mūsu vēstures dēļ mums ir jāuzņemas lielāka atbildība. Mums ir sava pieredze, bet mēs no tās esam mācījušies. Un tagad mums ir ļoti spēcīga Eiropas Savienība, kurai ir gan sava diplomātija, gan ekonomiskais spēks. Tai būtu nepieciešami arī savi bruņotie spēki, lai kļūtu par spēcīgu spēlētāju arī šajā jomā," teica fon der Leiena.
Fon der Leiene uzskata, ka pamazām tiek veidota nevis Eiropas, bet gan eiropiešu armija. Ministre uzskata, ka Vācijas karaspēks var iesaistīties gan NATO, gan Eiropas Savienības, gan ANO misijās. Tās nav savstarpējā pretrunā, jo katrā gadījumā var izvērtēt, kādā formātā būtu labāk rīkoties. Tomēr kā būtisku izaicinājumu fon der Leiena uzskata lēmumu pieņemšanas paātrināšanu, kad runa ir par Eiropas Savienības misijām.
Ciešāku sadarbību starp Eiropas valstīm joprojām atbalsta arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tomēr viņš mudina neradīt ilūziju, ka šādi var aizstāt NATO. “Eiropā ir 17 dažādi tanku veidi. Turpretī ASV ir tikai viens. Eiropā ir 13 dažādi gaisa raķešu veidi. ASV ir trīs. Eiropas valstīs ir 29 dažādi jūras spēku fregašu veidi. Savukārt ASV ir četras. Es to pieminu, lai uzsvērtu, ka Eiropā ir nepieciešama ciešāka sadarbība aizsardzības jautājumos,” norādīja Stoltenbergs.
Viens no konkrētajiem Eiropas valstu sadarbības paraugiem šobrīd ir Eiropas Aizsardzības fonds. Šī iecere paredz no Eiropas budžeta piešķirt ievērojamu finansējumu kopīgu ieroču un militāro tehnoloģiju izstrādei. Sarunas par bloka budžetu ir smagas, un galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Tomēr Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura darbojas Budžeta komitejā, ir pārliecināta, ka nauda šim mērķim tiks atrasta.
“Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, ka šis fonds ir domāts, lai mūsu aizsardzības industriju atbrīvotu no fragmentācijas, kad katrs ražo savu ieroču tipu. Tas ir ļoti labs solis uz priekšu. Mēs esam paredzējuši, ka iesaistīs šajās darbības arī mazos un vidējos uzņēmumus, ne tikai lielos aizsardzības uzņēmumus, kas ir lielajās dalībvalstīs. Tā kā man šķiet, ka šis fonds būs efektīvs instruments drošības nodrošināšanai,” uzsvēra Vaidere.
Savukārt Vācijas aizsardzības ministre piebilst, ka šī nauda nākamajos septiņos gados kļūs par labu stimulu arī Eiropas uzņēmējiem un zinātniekiem.
