Vācijas mediji norāda, ka par spīti Ukrainas varas iestāžu un prokrievisko separātistu sarunām par mieru Austrumukrainā, kur konflikts ilgst jau kopš aprīļa, Baltijas valstis joprojām “ir satrauktas”. Pēc Krimas aneksijas tās ir bažīgas par iespējamām tālākām Krievijas teritoriālām pretenzijām un apbruņojas, raksta aģentūra AFP.
Vācijas mediji atgādina par pēdējām Krievijas militārajām aktivitātēm Baltijas jūras reģionā un apraksta Baltijas valstu reakciju.
Pēc tam, kad Baltijas jūrā tika atklāti 22 Krievijas karakuģi un īpaši apbruņota korvete, kas atradās piecu kilometru attālumā no Lietuvas jūras robežas, Lietuva izsludinājusi bruņotajos spēkos paaugstinātu kaujas gatavību.
Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers parakstījis valsts vēsturē lielāko ieroču piegādes līgumu. Pavisam 138 miljonus eiro vērtais darījums nodrošinās, ka Igaunijai piederēs 44 CV90 tipa un seši “Leopard” tipa tanki no Nīderlandes. Jau agrāk Igaunija ASV par 40 miljoniem eiro bija pasūtījusi 40 “Stinger” raķešu sistēmas.
Latvija augustā no Lielbritānijas par 48 miljoniem eiro iegādājās 123 kāpurķēžu kaujas mašīnas, savukārt novembrī parakstīja četrus miljonus eiro vērtu līgumu ar Norvēģiju par 800 prettanku ieroču un 100 transporta vienību iegādi. Tikmēr Lietuva septembrī no Polijas nopirkusi 34 miljonus eiro vērtu “Grom” gaisa aizsardzības sistēmu un par 16 miljoniem eiro gatavojas pasūtīt ASV prettanku aizsardzības raķetes.
Tajā pašā laikā tiek pausts, ka Baltijas valstu armijām “militāri nav, ko pretstatīt Maskavai.” Balstoties uz pašu Baltijas valstu amatpersonu ekspertu un amatpersonu izteikumiem, tiek atzīts, ka bruņošanās jēga pamatā ir tieši krievu iespējamas ofensīvas maksimāli ilgākai noturēšanai, līdz iesaistītos alianses partneri.
Lietuviešu militārās jomas eksperts Aleksandrs Matonis paudis, ka Baltijas valstīm jāspēj pašām atvairīt “agresijas pirmo vilni”. Jau agrāk Igaunijas premjerministrs Tāvi Roivas, komentējot Eiropas Savienības ziemeļaustrumu robežas drošību, paudis, ka “šībrīža drošības situācija saglabāsies uz ilgāku laiku, tas nav īslaicīgs sliktu laikapstākļu periods, tā ir klimata maiņa”. Viesojoties ASV un īpaši uzsverot jaunos bruņojuma līgumus, viņš paudis, ka NATO klātbūtne Baltijā ir jāsaglabā un jāvairo.
