Sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs solījis panākt lielāku vienprātību savas partijas rindās pēc tam, kad svētdien, 21.janvarī, partijas kongresā sarunu sākšanu atbalstīja vien 56% partijas delegātu.
Jaunā Vācijas valdošā koalīcija, visticamāk, būs tā pati vecā. Kristīgie demokrāti un tās sabiedrotā Bavārijas meitas partija spējusi nogludināt lielākos politisko domstarpību asumus un ar sociāldemokrātiem un vienoties par oficiālu koalīcijas sarunu sākšanu. Vācijas kanclere Angela Merkele uzsvērusi, ka ceturtā valdība viņas vadībā Vācijai nestu nepieciešamo politisko stabilitāti.
“Ja runājam par koalīcijas sarunu mērķi, tad mums svarīgi, lai Vācijai būtu stabila valdība, kas spēs veiksmīgi stāties pretī nākotnes izaicinājumiem,” sacīja Merkele.
“Manā uztverē viens no galvenajiem jautājumiem, kas mums ir jārisina, ir mūsu ekonomikas spēks, it īpaši nepieciešamās reformas pašreizējā digitālajā laikmetā, kas radītu pamatu sociālajam taisnīgumam un drošībai,” pauda Merkele.
Turpmākās koalīcijas sarunas eksperti vērtē kā tehnisku procesu, kurā partijas centīsies nodrošināt savai partijai mazāk bīstamus kompromisus, lai nākamajā reizē pie vēlēšanu urnām elektorāts viņus nesodītu.
Iepriekšējās vēlēšanās kristīgie demokrāti un it īpaši tās Bavārijas meitas partija piedzīvoja jūtamu popularitātes kritumu uz galēji labējo spēku ietekmes pieauguma rēķina, tikmēr atbalsts sociāldemokrātiem nokritās līdz vēsturiski zemākajam punktam kopš 1933.gada. Bažas par vēl četriem gadiem Angelas Merkeles ēnā partijas jaunajai vadībai sākotnēji lika paziņot par darbu opozīcijā. Tomēr pēc neveiksmīgajām kristīgo demokrātu sarunām par brīvajiem demokrātiem un zaļajiem, sociāldemokrāti mainīja toni.
Pašlaik sociāldemokrātiem nācies piekāpties kristīgo demokrātu prasībām par nedaudz stingrāku migrācijas politiku un atteikties no iecerētajām reformām nodokļu paaugstināšanai, kā arī universālas veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanai.
Gandrīz puse sociāldemokrātu ar šo piekāpšanos nav apmierināta un sola cīnīties līdz pēdējam, lai sarunu noslēgumā jauno koalīcijas līgumu sociāldemokrāti tomēr neparakstītu.
“Iepriekš pieredzētais liecina, ka mēs tagad pieredzēsim kompromisu pēc kompromisa, kā rezultātā mūs piespiedīs atkāpties no mūsu partijas politiskajām nostādnēm,” paziņoja sociāldemokrātu politiķe Hildegarde Mateisa.
Tomēr lielās koalīcijas pretinieki pagaidām ir mazākumā. Abas puses sarunu izgāšanās gadījumā riskētu ar ārkārtas vēlēšanām, vēl lielāku popularitātes kritumu un ilgstošu politisko nestabilitāti, kas negatīvi ietekmētu ne vien pašu Vāciju, bet visu Eiropas Savienību kopumā.
Vācija kopš Bundestāga vēlēšanām septembrī piedzīvojusi politisko krīzi, jo partijas nespēj izveidot vairākuma valdību. Lai izvairītos no jaunām vēlēšanām, Vācijas sociāldemokrāti piekrituši koalīcijas sarunu uzsākšanai ar kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.
Vācijas sociāldemokrāti septembrī notikušajās vēlēšanās cieta smagāko neveiksmi kopš pagājušā gadsimta vidus. Pēc vēlēšanām Šulcs paziņoja par partijas aiziešanu opozīcijā, taču pēc “Jamaikas koalīcijas” sarunu izgāšanās piekrita iesaistīties jaunās sarunās par valdības veidošanu.