Pēdējās dienas pirms Saksijas-Anhaltes landtāga vēlēšanām sabiedriskās domas aptauju rezultāti paredzēja ļoti sīvu cīņu starp kristīgajiem demokrātiem un eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai” jeb AfD . Tomēr vēlēšanu rezultātos tas nav atspoguļojies.
Negaidīti pārliecinoša uzvara
Kristīgie demokrāti, kuru pašreizējais līderis Armīns Lašets septembrī cīnīsies par Vācijas kanclera amatu, svētdien notikušajās vēlēšanās ieguva ap 37% balsu.
Par eiroskeptiķu partiju AfD, kas visu priekšvēlēšanu kampaņas laiku mina uz papēžiem CDU , balsojuši tikai 20,8% vēlētāju, atstājot to otrajā vietā.
Atbalsts CDU salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, kas notika 2016.gadā, pieaudzis par septiņiem procentiem, kamēr atbalsts AfD sarucis par trim procentiem.
Saksijas-Anhaltes landtāgā eiroskeptiķi jau ir pieraduši strādāt opozīcijā. To pirms vēlēšanām apliecināja “Alternatīva Vācijai” viens no saraksta līderiem Olivers Kiršners.
“Neviens ar mums nevēlas valdīt, lai kādu programmu es piedāvātu, tādēļ mēs atkal būsim opozīcijā. Pēdējo piecu gadu laikā mums tajā ir klājies ļoti labi. Mēs esam ierosinājuši vairākas izmeklēšanas komisijas, daudz konstitucionālo sūdzību un mēs to varam turpināt darīt.”
CDU atguvusi uzvaras garšu
Trešajā vietā izvirzījusies kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie"), kas ar 11,2% balsu apsteigusi sociāldemokrātus (SPD), kurus atbalstījuši tikai 8,3% vēlētāju.
Tikmēr zaļie, kuri nesen notikušajās zemju landtāgu vēlēšanās Vācijas rietumos guvuši nepieredzēti labus panākumus, Saksijā-Anhaltē spējuši pārliecināt tikai 6,1% vēlētāju.
Savukārt liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kas divus leģislatūras periodus nav bijusi pārstāvēta Saksijas-Anhaltes landtāgā, beidzot pārvarējusi piecu procentu barjeru, izcīnot 6,4% balsu.
Uzvara kancleres Merkeles partijai bija ļoti nozīmīga, jo iepriekš reģionālajās vēlēšanās kristīgie demokrāti bija cietuši vairākus sāpīgus zaudējumus.
Vācijā septembrī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kas pieliks punktu kancleres Merkeles 16 gadus ilgajai valdīšanai Vācijas politikas virsotnē. Gan viņas partijas pārstāvis Lašets, gan arī citi tīko ieņemt Merkeles vietu.
Kristīgo demokrātu uzvara tiek arī vērtēta kā būtisks atbalsta rādītājs partijas priekšsēdētājam Lašetam. Viņš būs nākamais partijas kandidāts kanclera amatam Bundestāga vēlēšanās, aizstājot Angelu Merkeli, kas negrasās pretendēt uz piekto termiņu kancleres amatā. Kristīgo demokrātu partijas lēmums par labu Lašetam ticis pretrunīgi vērtēts, jo viņš nebija populārākās kandidāts vēlētāju vidū un tikai 18% vāciešu sabiedriskās domas aptaujā nosaukuši viņu par labāko kandidātu kanclera amatam.
Bailes no eiroskeptiķu uzvaras
Kristīgajiem demokrātiem šīs vēlēšanās varētu dot ļoti nepieciešamo pārliecību pirms rudenī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām. Saksijas-Anhaltes premjerministrs Reiners Haselofs uzskata:
“Vēlēšanas ir parādījušas to, ka brīdī, kad savienība turas kopā, gan CDU partijas vadītājs Armīns Lašets, gan Kristīgi Sociālās savienības līderis Markus Zēders ir mani veiksmīgi atbalstījuši. Ja savienība turpinās būt vienota, mēs uzvarēsim federālajās vēlēšanās un nodrošināsim sev kanclera amatu.”
Izskan minējumi, ka tieši Haselofa personīgā popularitāte, ko veicinājusi arī veiksmīgā Covid-19 krīzes pārvaldība, ir bijis galvenais partijas uzvaras faktors. Haselofu neskar arī korupcijas apsūdzības pret citiem CDU politiķiem.
Kā vēl viens no iespējamiem iemesliem pārliecinošai CDU uzvarai tiek minēts vēlētāju vidū pastāvošās bailes no eiroskeptiķu uzvaras. Tas daudzus vēlētājus pamudināja balsot par vienīgo partiju, kas eiroskeptiķus varētu pārspēt, un tie bija kristīgie demokrāti.
Šādu noskaņojumu vēlētāju vidū pirms vēlēšanām veicināja arī pats Haselofs. Saksijas-Anhaltes premjeram ir divi iespējamie koalīcijas izveides modeļi. Viņš varētu turpināt sadarbību ar kreisi centriskajiem sociāldemokrātiem un Zaļo partiju, vai arī vienoties ar Brīvo demokrātu partiju un zaļajiem.
