Tomēr visas koalīcijas sarunās iesaistītās puses joprojām cer, ka sarunas izdosies pabeigt līdz nedēļas beigām, kad beidzas abu politisko spēku pašu noteiktais termiņš.
Sociāldemokrāti uzstāj, ka visiem bēgļiem jādod tiesības uz ģimenes apvienošanu, ko Vācijai prasījusi arī ANO Bēgļu aģentūra. Taču pret to iebilst kristīgie demokrāti un viņu Bavārijas sabiedrotie. Merkeles vadītā konservatīvā valdība pirms diviem gadiem lielākajai daļai bēgļu no kara zonām piešķīra tikai pagaidu aizsardzību un nolēma apturēt ģimenes apvienošanu līdz šā gada martam.
Līdz diviem naktī sarunu dalībnieki no kristīgajiem demokrātiem, Kristīgi sociālās savienības un sociāldemokrātiem apsprieda patvēruma meklētāju tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, taču puses nespēja vienoties, atliekot šī jautājuma izskatīšanu uz vēlāku laiku.
Sociāldemokrāti jau iepriekš pirms oficiālajām koalīcijas sarunām bija izteikuši šaubas migrācijas un integrācijas jautājumu darba grupā.
Šoreiz par bēgļu tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, kā arī sociālo aizsardzību spraigas debates notika galvenokārt starp sociāldemokrātiem un Kristīgi sociālās savienības pārstāvjiem. Uz to norādīja kristīgo demokrātu savienības politiķis Mihaels Grose-Brēmers. Viņš ir arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvā bloka apvienotās frakcijas sekretārs Bundestāgā. Grose-Brēmers uzsvēra, ka sarunās iesaistītās puses, par spīti domstarpībām, ir apņēmības pilnas rast risinājumu.
Reizē kritika un aicinājums pārskatīt kopīgo programmu patvēruma meklētāju jautājumā nāca no sociāldemokrātiem. Līdz šim panāktā vienošanās paredz līdz jūlijam atjaunot bēgļu uzņemšanu humānu apsvērumu dēļ, nosakot, ka mēnesī tiktu uzņemts viens tūkstotis.
Tikmēr situāciju saasina laika trūkums, jo jau ceturtdien Bundestāgā jāskata jautājums par ģimenes atkalapvienošanos, par ko koalīcijas sarunās iesaistītās puses bija vienojušās kopīgajā programmā pirms oficiālo sarunu uzsākšanas. Turklāt pirmdien tiekas vēl arī migrācijas jautājuma darba grupa, kura mēģinās rast risinājumu par bēgļiem, kuri ir sociāli mazāk aizsargāti.
Līdz piektdienai sarunām par patvēruma meklētājiem ir jābūt atrisinātām, taču Merkeles konservatīvajam blokam un sociāldemokrātiem ir vēl daudz jāizdara.
Paredzams, ka šonedēļ uz pirmo tikšanos sanāks arī Veselības darba grupa, kurā sociāldemokrāti cer panākt uzlabojumus ārstniecības apdrošināšanas jautājumā.
Puses sarunas turpinās arī citās darba grupās par nodokļiem, budžetu un finansēm, kā arī darba un sociālo lietu grupā. Tomēr ir nepārprotami skaidrs, ka koalīcijas sarunās iesaistīto partiju vēlmes pārsniedz finanšu iespējas, kuras ir ap 50 miljardiem eiro.
Sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs, vēl pirms visu triju partiju politiķi svētdien vakarā tikās, aicināja visas puses izrādīt lielāku gatavību iesaistīties kompromisā, īpaši, ja visas puses sarunas vēlas pabeigt līdz svētdienai. Tas dos iespēju „lielajai koalīcijai” izveidot valdību līdz Lieldienām, ja vien sociāldemokrātu jauniešu politiskais spēks, kurš aģitē pret pašreiz noslēgto kopīgo programmu, neradīs pietiekamu atbalstu sociāldemokrātu aprindās, lai apturētu „lielās koalīcijas” izveidi.
Vācija kopš Bundestāga vēlēšanām septembrī piedzīvojusi politisko krīzi, jo partijas nespēj izveidot vairākuma valdību. Lai izvairītos no jaunām vēlēšanām, Vācijas sociāldemokrāti piekrituši koalīcijas sarunu uzsākšanai ar kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.
Vācijas sociāldemokrāti septembrī notikušajās vēlēšanās cieta smagāko neveiksmi kopš pagājušā gadsimta vidus. Pēc vēlēšanām Šulcs paziņoja par partijas aiziešanu opozīcijā, taču pēc “Jamaikas koalīcijas” sarunu izgāšanās piekrita iesaistīties jaunās sarunās par valdības veidošanu.
