Dienas ziņas

Moricsalas dabas rezervātam šodien – 110!

Dienas ziņas

Severodonecka līdzinās Mariupolei

Vācija atbalsta NATO spēku pastiprināšanu Baltijā

Vācijas kanclers Šolcs noraida pārmetumus par nepietiekamo atbalstu Ukrainai

Vācijas kanclers Olafs Šolcs noraida pārmetumus, ka viņa valsts nepietiekami atbalstītu Ukrainu. Šolcs apgalvo, ka Vācija sniedz Ukrainai otro lielāko militāro atbalstu aiz ASV. Ar šādiem paziņojumiem Vācijas kanclers nāca klajā otrdien vizītes laikā Viļņā. Tur viņš tikās ar Baltijas valstu līderiem.

Lietuvas galvaspilsētā Šolcam bija publiski jāatbild uz vairākiem ne visai patīkamiem jautājumiem, jo Baltijas valstīs ir izveidojies priekšstats, ka Berlīne pārāk gausi palīdz Ukrainai.

Šolcs sacīja, ka viņš tādai nostājai kategoriski nepiekrīt.

Vācijas kanclers Šolcs noraida pārmetumus par nepietiekamo atbalstu Ukrainai
00:00 / 02:37
Lejuplādēt

Vācija sniegusi lielu atbalstu Ukrainai

“Vācija sniedz Ukrainai vienu no lielākajiem militārajiem atbalstiem. Es domāju, ka tikai ASV nodrošina lielāku palīdzību nekā mēs.

Vācija patiešām sniedz Ukrainai ievērojamu palīdzību. Mēs piegādājam daudz munīcijas, dažādus bruņutransportierus un ieroču sistēmas. Mēs nodosim Ukrainai arī vismodernākās haubices. Pašlaik vācu eksperti apmāca ukraiņu karavīrus izmantot šīs haubices. Tā kā tas viss pašlaik notiek.”

Šolcs arī atgādināja, ka Vācija sniegs Ukrainai finansiālu palīdzību viena miljarda eiro apmērā. Turklāt šī summa Kijivai pēc kara nebūs jāatdod.

Savukārt atbildot uz jautājumu, vai viņam kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu bija vērts runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Šolcs paskaidroja, ka dara visu iespējamo, lai ātrāk pārtrauktu karu Ukrainā. Viņš arī piebilda, ka nav runas par piekrišanu Krievijas diktētajiem miera nosacījumiem.

Igaunijas premjere Kaja Kallasa pauda uzskatu, ka šobrīd galvenā uzmanība būtu jāturpina pievērst Ukrainas atbalstīšanai.

“Putina mērķi un aprēķins nav mainījušies. Līdz ar to arī Krievijas mērķi un aprēķins Ukrainā nav mainījušies.

Es domāju, ka mums nebūtu tik daudz jāsatraucas par to, kā jūtas Putins vai Krievija. Mums drīzāk vajadzētu satraukties par to, kā turas Ukraina.”

Vācija pastiprinās militāro klātbūtni Baltijā

Preses konferences laikā Šolcs arī apstiprināja, ka Vācija ir gatava palielināt sava karaspēka klātbūtni Lietuvā. Visticamāk, tā būs daļa no lēmumiem par NATO Austrumu flanga stiprināšanu. Ir plānots, ka konkrētie pasākumi tiks apstiprināti Ziemeļatlantijas alianses līderu samitā Madridē šī mēneša beigās.

“Esam paredzējuši palielināt savu ieguldījumu NATO Austrumu spārna stiprināšanā. Mēs izveidosim spēcīgu brigādi, par to apspriedāmies, un mums būs jāstrādā šai virzienā. Runājam arī par mūsu reakciju uz Krievijas militāro uzbrukumu, un ka mums jādara viss, lai to apturētu,” uzsvēra Šolcs.

“Izteicām savu solidaritāti Ukrainai, esam Ukrainas pusē. Un turpināsim atbalstīt Ukrainu, tai piegādājot ieročus. Atbalstām Ukrainu, un šo atbalstu turpināsim, cik ilgi nepieciešams. Tik ilgi, kamēr nebūs apturēta Krievijas agresija.”

Baltijas valstīm Vācijas atbalsts drošības jautājumos ir būtisks. Tādēļ varēja manīt, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līderi mēģināja izvairīties no jebkādām publiskām domstarpībām Ukrainas jautājumā un atzinīgi novērtēja Vācijas ieguldījumu.

Kuluāros ir dzirdams, ka Šolcam nav pa prātam Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika izteiktā kritika Vācijai un šaurā lokā viņš par to esot paudis aizvainojumu.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt