Eiropeiska izpratne
60 gadu vecais Armīns Lašets ir Ziemeļreinas–Vestfālenes federālās zemes Ministru prezidents un Vācijas Kristīgo demokrātu savienības vadītājs. Pirms tam viņš ir bijis Bundestāga loceklis un Eiropas Parlamenta deputāts.
Lašets ir ieguvis jurista grādu un pirms kļūšanas par politiķi strādājis žurnālistikā. Angela Merkele sveikusi Lašetu, vēlot viņam veiksmi.
Taču daudzi partijas atbalstītāji pauž bažas par Lašeta izredzēm, jo sabiedrībā daudz populārāks bijis viņa sāncensis – Bavārijas māsaspartijas, Kristīgi sociālās savienības vadītājs Markuss Zēders, kurš no tālākas sacensības ir izstājies.
Izvēle krita par labu Lašetam, neraugoties uz to, ka sabiedriskās domas aptaujās Zēders ir populārāks. Kā būtisks Lašeta popularitātes krituma iemesls minēta viņa kā federālās zemes premjera neviennozīmīgā reakcija uz pandēmiju.
„Mana kandidatūra, mana izpratne par Vācijas kanclera amatu ir eiropeiska. Visa Eiropa vēro, lai redzētu, kā Vācija atradīs jaunu līderi šajā laikā. Un katrai problēmai, kas ir globāla, ir nepieciešams daudzpusējs risinājums,” uzskata Lašets.
Ambiciozāks par Merkeli
Viņa iespējamo politiku, nokļūstot kanclera amatā, raksturo „Carnegie” domnīcas eksperte Džudija Dempsija: “Lašets ir ļoti interesants politiķis. Viņš izgājis caur Kristīgo demokrātu partijas aparātu. Lašets ir apsolījis ieturēt centrisku līniju, bet domāju, ka viņš kaut kādā ziņā varētu būt ambiciozāks par Merkeli, ja runājam par viena miljona bēgļu integrāciju.”
“Jautājumā par pēctecību ir viens aspekts – kur Vācija atrodas, runājot par politisko un ekonomisko integrāciju Eiropas Savienībā?
Lašets mūs varētu pārsteigt. Viņš tekoši runā franču valodā, ļoti labi angļu valodā. Viņš zina Eiropu viscaur un nāk no apdzīvotākās federālās zemes Vācijā, viņa skatiens ir vērsts vairāk uz rietumiem.
Ir cerība, ka Lašets var dot Vācijai savā ziņā jaunu Eiropas virzienu, kas tai ir nepieciešams.”
Vācijā atbalsts konservatīvajiem turpina samazināties, aptaujas rāda, ka vēlēšanās par šo savienību būtu gatvi balsot mazāk nekā 30% vēlētāju. Uz konservatīvo bloku tagad vērsts spiediens apturēt kritumu pirms vēlēšanām septembrī. Kristīgo demokrātu savienības biedru vidū gan valda skepse par to, vai Lašets spēs panākt tik labus rezultātus vēlēšanās, kā to varbūt spētu sabiedrībā populārākais Zēders.
"Zaļo" uzlecošā zvaigzne
Savu kandidātu cīņai par kanclera amatu nosaukuši arī Vācijas “zaļie”. Tā būs 40 gadus vecā Annalēna Bērboka, kas kopš 2018. gada kopā ar Robertu Hābeku ir Vācijas “zaļo” līdere. Šī ir pirmā reize, kad “zaļie” izraudzījušies vienu kandidātu kanclera amatam. Vācijas politikā Bērboka ir uzlecošā zvaigzne, viņu raksturo kā talantīgu un ambiciozu. Galvenie jautājumi viņas dienaskārtībā būs zaļā enerģija un klimats.
“Mums ir mazāk nekā 30 gadi, lai panāktu patiesas pārmaiņas. Lai balstītu savu dzīvesveidu un labklājību klimata neitralitātē. Tas ir mūsu paaudzes uzdevums.”
Vācijas konservatīvos visvairāk satrauc tieši „zaļo” panākumi. Valsts līmenī tie atrodas opozīcijā, bet “zaļie” ir pārstāvēti daudzu federālo zemju valdībās, un atbalsts šai partijai pēdējos gados ir pieaudzis. Nesenās aptaujas liecina, ka vides aizstāvji kļuvuši par otru populārāko partiju Vācijā, atpaliekot vairs tikai no Merkeles konservatīvajiem, un par tiem gatavi balsot aptuveni 20% vēlētāju.
