Vācijas izlūkdienests pastiprināti novēros partijas AfD galēji labējo spārnu

Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs sistemātiski novēros pret migrāciju noskaņotās partijas “Alternatīva Vācijai” (vācu: Alternative für Deutschland, AfD) galēji labējo spārnu. Drošības dienests uzskata, ka partijas līderu pret iebraucējiem vērstā retorika ir vainojama nesenajos naida uzbrukumos Vācijā.  

ĪSUMĀ:

  • Vācijas drošības dienests novēro “Alternatīva Vācijai” galēji labējo spārnu.
  • Izlūki: partijas līderu retorika pret migrantiem vainojama naida uzbrukumos.
  • Vācijā pēdējos mēnešos ir notikuši vairāki labējo ekstrēmistu sarīkoti uzbrukumi.
  • Politiķi un mediji par uzbrukumu vilni vaino partiju “Alternatīva Vācijai”.
  • Šīs partijas līderi kritizē Merkeles migrācijas politiku, nāk klajā ar ksenofobiskiem paziņojumiem.  
  • Izlūki: Valstī ap 32 000 labējo radikāļu, no kuriem 13 000 - potenciāli vardarbīgi.   “Alternatīva Vācijai” radikālajam spārnam esot aptuveni 7000 biedru.
  • Tā izveidotājs ir Bjerns Heke.
  • Konstitūcijas aizsardzības biroja vadītājs Heki raksturoja kā “galēji labēju ekstrēmistu”.
  • Drošības dienests ir nolēmis sistemātiski novērot “Alternatīva Vācijai” radikālo atzaru.
  • Dienests var noklausīties grupas locekļu telefonsarunas un izsekot elektronisko saziņu, kā arī iesūtīt savus slepenos aģentus organizācijā.
  • “Alternatīva Vācijai” nosodīja dienesta lēmum: tā ir taktika, lai apklusinātu partiju.

Vācijā pēdējos mēnešos ir notikuši vairāki labējo ekstrēmistu sarīkoti uzbrukumi. Februārī Hānavas pilsētā bruņojies vīrietis kaljana bārā nošāva deviņus cilvēkus, bet oktobrī Hallē uzbrukumā sinagogai dzīvību zaudēja divi cilvēki. Pagājušā gada jūnijā Kaselē labējais ekstrēmists nošāva vietējo politiķi Valteru Libki, kurš atbalstīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles migrācijas politiku.

Citi politiskie spēki un mediji daļu vainas par šiem uzbrukumiem uzvēla pret imigrantiem noskaņotajai partijai “Alternatīva Vācijai”. Partijas līderi kritizē Vācijas kancleres Angelas Merkeles migrācijas politiku un regulāri nāk klajā ar ksenofobiskiem paziņojumiem. Daudzuprāt “Alternatīva Vācijai” ir sekmējusi labējā ekstrēmisma pastiprināšanos valstī.

Vācijas izlūkdienests pastiprināti novēros partijas AfD galēji labējo spārnuUldis Ķezberis

    Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja priekšnieks Tomass Haldenvangs ceturtdien, 12. martā, paziņoja, ka galēji labējais terorisms un ekstrēmisms ir lielākais apdraudējums Vācijas demokrātijai. Kopumā valstī esot aptuveni 32 000 labējo radikāļu, no kuriem 13 000 uzskata par potenciāli vardarbīgiem. Haldenvangs sacīja, ka kopš 1990.gada galēji labējie ekstrēmisti ir vairojami vairāk nekā 200 cilvēku nāvē.

    Konstitūcijas aizsardzības biroja vadītājs īpašu uzmanību pievērsa partijai “Alternatīva Vācijai” un tās radikālāk noskaņotajam spārnam, kam esot aptuveni 7000 biedru. Tā izveidotājs ir Bjerns Heke, kurš vada “Alternatīva Vācijai” nodaļu Tīringenes federālajā zemē. Politiķis ir izsaucis sašutumu ar saviem paziņojumiem, ka Vācijai būtu jāizbeidz sevi šaustīt par nacistisko pagātni. Konstitūcijas aizsardzības biroja vadītājs Heki raksturoja kā “galēji labēju ekstrēmistu”, bet viņa vadīto partijas flangu par “ekstrēmistisku”.

    Balstoties uz šo novērtējumu, drošības dienests ir nolēmis izvērst sistemātisku novērošanu pret “Alternatīva Vācijai” radikālo atzaru. Tas nozīmē, ka drošības dienests var noklausīties grupas locekļu telefonsarunas un izsekot elektronisko saziņu, kā arī iesūtīt savus slepenos aģentus organizācijā.

    Birojs jau 2019. gada janvārī “Alternatīva Vācijai” galēji labējo atzaru un partijas jauniešu organizāciju pasludināja par “aizdomīgām” un uzraudzīja tās.

    “Alternatīva Vācijai” nosodīja drošības dienesta lēmumu, pasludinot to par apzinātu taktiku, lai apklusinātu partiju.

    Politiskā spēka vadība apgalvo, ka partijas aktivitātes nav pretrunā ar Vācijas konstitūciju, tāpēc drošības dienests rīkojoties prettiesiski.

    “Alternatīva Vācijai” izveidota 2013. gadā kā eiroskeptiska partija, kas iebilst pret Vācijas dalību eirozonā un finansiālās palīdzības sniegšanu krīzē nonākušajai Grieķijai. Partija pretimigrantu kārti izspēlēja pēc tam, kad 2015. gada migrācijas krīzes laikā Vācijā ieradās aptuveni miljons migrantu un patvēruma meklētāju.

    2017. gada parlamenta vēlēšanās "Alternatīvu Vācijai" atbalstīja vairāk nekā 12% nobalsojušo un partija kļuva par lielāko opozīcijas spēku.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti