Tieši pirms nedēļas, 21.februārī, notika regulārā amatu rotācija Eiropas Komisijā. Par visaugstāko ierēdni bez konkursa kļuva līdzšinējais EK prezidenta Žana Kloda Junkera biroja vadītājs – vācietis Martins Zelmairs. Viņa jaunais amats bija pārsteigums ļoti daudziem – tai skaitā arī pašiem komisāriem.
“ Martins ir ļoti stratēģisks darbonis Briselē. Viņš ir pazīstams kā tāds, kas sasniedz savus mērķus dažreiz ar demokrātiskiem līdzekļiem, bet dažreiz ar autoritārām pavēlēm un kontroli, tā manevrējot caur sistēmu. Viņu te nenoliedzami uzskata par leģendāru, gandrīz makiavelisku personu. Ir viegli viņu salīdzināt ar Frenka Andervuda varoni “Kāršu namā”,” stāsta “Politico” vadošais Briseles korespondents Deivids Herszenhorns.
Tieši Zelmairu uzskata par Eiropas Komisijas hierarhijas pārkārtošanas autoru un pārliecinātu Eiropas federālistu. Viņš arī nav kautrējies strīdēties ar dalībvalstu amatpersonām un nopludināt jūtīgu informāciju, kad tas bijis izdevīgi. Jaunais amats nozīmē, ka Zelmairs paliks Eiropas Komisijā arī pēc Junkera komisijas termiņa beigām. Zelmaira varas konsolidācija nozīmē, ka EK nākotnē gaida vairāk strīdu ar ES Padomi, kur pārstāvētas dalībvalstis.
Vairāki diplomāti ir norādījuši, ka Zelmaira iecelšana amatā radīs pārāk lielu varas koncentrāciju vāciešu rokās.
Šobrīd trīs ietekmīgu ES institūciju augstākie ierēdņi ir vācieši: Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs Klauss Velle, ES ārējās darbības dienesta jeb Eiropas ārlietu ministrijas ģenerālsekretāre Helga Šmite un tagad arī EK augstākais ierēdnis Martins Zelmairs. Iespējams, par jauno Eiropas Centrālās bankas prezidentu rudenī arī kļūs vācietis.
Vai Vācijai ir pārāk liela ietekme ES lēmumu pieņemšanā?
- Grieķija 89%
- Spānija 68%
- Itālija 68%
- Polija 54%
- Ungārija 49%
- Lielbritānija 46%
- Francija 42%
- Nīderlande 21%
- Zviedrija 20%
- Vācija 10%
Dati: PEW, 2017.gada pavasara “Global Attitudes Survey”
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka daudziem eiropiešiem liekas – Vācijai ir pārāk liela ietekme ES lēmumu pieņemšanā. Tā uzskata lielākā daļa Dienvideiropas iedzīvotāju, piemēram, 89% grieķu. Arī 54% poļu Vācijas ietekme Eiropā šķiet pārmērīga. Taču tā liekas tikai 10% pašu vāciešu.
Tomēr Vācija ir ekonomiski visspēcīgākā Eiropas valsts, tā veic vislielākās iemaksas ES budžetā (19%) un ir arī ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, tāpēc tai arī ir vislielākais deputātu skaits Eiroparlamentā, proti, 96 no 751. Arī ES Padomē Vācijai ir lielākais balsu skaits: tāpat kā Francijai, Lielbritānijai un Itālijai – 29 balsis.
Britu politiķi uzskata, ka pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES, Vācijas svars ES tikai palielināsies. “Ir diezgan nepieņemami, ka Vācija nokļūtu dominējošā pozīcijā Eiropā pēc tam, kad zaudējusi Otrajā pasaules karā,” intervijā laikrakstam “The Independent” pauda lords Heseltains.
Taču brīdī, kad Vācijas vēlēšanu rezultāti pagājušajā gadā atnesa problēmas ar jaunas valdības izveidi, Eiropa atzina, ka tā ilgojas pēc stipras Vācijas. Politologs Ulriks Speks tviterī ierakstīja šādi: “Mazāka Vācijas loma nenozīmē lielāku Francijas lomu, bet gan mazāk Eiropas kopdarbības.”
It is a mistake to think that if Berlin is unable to act, Paris will play a bigger role in the EU. If Berlin is unable to act, the EU is unable to act as well. Less Germany does not mean more France, it means less joint European action.
— Ulrich Speck (@ulrichspeck) November 20, 2017
“Vācija ir bijusi mazliet izklaidīga, bet nedomāju, ka mazinājusies tās ietekme.
Martina Zelmaira gadījumā – daži cilvēki Berlīnē uzskata, ka viņš nav pietiekami liels Vācijas interešu aizstāvis. ''Viņš sevi tiešām vairāk uzskata vispirms par eiropieti,” komentē “Politico” korespondents Herszenhorns.
