Vācijas centieni pāriet uz «zaļo enerģiju» – Herkulesa cienīgs uzdevums

Vācija pašrocīgi izārda savu teicamo līdzšinējo enerģijas apgādes sistēmu, lai kodolreaktorus mēģinātu aizvietot ar vēju un sauli. Tik industriālai valstij tas ir Herkulesa cienīgs uzdevums. Atsakoties no atomenerģijas, Vācijas uzņēmumi un zinātnieki ir spiesti radīt inovācijas zaļās enerģijas jomā. Tās Vācija nākotnē varēs pārdot citām valstīm Eiropā un pasaulē.

Reina-Hunsrika kādreiz bija ekonomiski atpalicis Vācijas reģions. Tur nebija ne ražošanas, ne cita ienesīga biznesa. Tagad šo vietu kā brīnumu brauc aplūkot tūristi no visas pasaules. Viņi grib saprast, kā šim reģionam izdevies neiespējamais: pilnībā atteikties no gāzes, oglēm un šķidrā kurināmā, simtprocentīgi pārejot tikai uz zaļo enerģiju.

Turklāt darot to tik produktīvi, ka no saules, vēja un biomasas saražo trīsreiz vairāk elektroenerģijas, nekā apgabals pats spēj patērēt. Pārējo eksportē uz citām Vācijas vietām. Un pelna miljonus. Līdzīgi kā Latvijā arī Vācijā “zaļās enerģijas” ražotāji tiek subsidēti ar īpašu piemaksu, kas ik mēnesi parādās ikviena elektrības patērētāja rēķinā.

“Kopumā Vācijā ir jau aptuveni 100 šādu reģionu. Tādos dzīvo aptuveni sestā daļai iedzīvotāju. Tas ir ievērojams potenciāls. Un šis potenciāls, protams, izdara spiedienu uz Berlīni iet tālāk uz priekšu ar enerģijas apvērsumu,” norādīja Vupertāles Klimata, vides un enerģijas institūta viceprezidents Manfrēds Fišediks.

Vācijas kanclere Angela Merkele 2011.gadā atzina, ka notikumi Japānā, kur pēc zemestrīces notika nopietna avārija vienā no pasaules jaudīgākajām atomelektrostacijā, ir mainījusi viņas skatījumu uz kodolenerģiju.

Pagājuši astoņi gadi kopš Vācijas valdība, reaģējot uz Fukušimas katastrofu, pieņēma revolucionāru lēmumu: līdz 2022.gadam pilnībā atteikties no kodolenerģijas. Daudzos rādītājos gūti panākumi, un pašlaik slēgtas jau desmit no 17 Vācijas atomstacijām. Zaļās enerģijas īpatsvars aug, un

pašlaik jau vairāk nekā trešdaļa enerģijas Vācijā tiek saražota no atjaunināmiem resursiem.

“Taču mēs atpaliekam no uzstādītajiem mērķiem energoefektivitātes uzlabošanā, galvenokārt ēku siltināšanā. Plāni nav īstenojušies arī klimata aizsardzībā. Vācijas valdība bija iecerējusi līdz 2020.gadam samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu par 40%. Nu paredzams, ka izdosies tikai par 32 līdz 33%. Te vēl ir vieta uzlabojumiem,” norādīja Klimata institūta viceprezidents Fišediks.

Klimata mērķu sasniegšanu nobremzējusi negaidīti straujā ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju skaita pieaugums.

Paradoksāli, bet vēl viens liels gaisa indētājs ir arī pati pāreja uz zaļo enerģiju.

Tieši tās vārdā Vācijā patlaban tiek būvētas arvien ogļu elektrostacijas, kas ir kaitīgas klimatam. Taču citas iespējas nav. Kamēr nav izgudroti efektīvi paņēmieni elektrības uzglabāšanai, ogļu stacijas vajadzīgas kā rezerves variants deficīta gadījumos, jo saule nespīd un vējš nepūš vienādi stipri katru dienu.

Bez oglēm neiztikt arī tāpēc, ka līdz 2022.gadam vēl nebūs uzceltas jaunās enerģijas trases, pa kurām pārvadīt enerģiju uz rūpnieciskajiem reģioniem. “Dominējošā atjaunojamās enerģijas tehnoloģija ir vēja enerģija. Taču vēja parki galvenokārt izvietoti Ziemeļvācijā: jūrā un piekrastē. Bet ziemeļos dzīvo ļoti maz cilvēku, viņiem tik daudz enerģijas nevajag. Tātad tā no ziemeļiem jātransportē uz dienvidiem, kur atrodas lielie rūpnieciskie centri,” skaidroja Ziemeļreinas-Vestfālenes Enerģijas aģentūras vadītājs Franks Mihaels Baumans.

Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas pavalsts, kurā visas atomelektrostacijas jau ir likvidētas. Taču tieši šeit bailes no iespējamas kodolkatastrofas ir tik lielas, ka dažviet iedzīvotājiem tiek dalītas bezmaksas joda tabletes. Iemesls ir atomreaktors, ka atrodas 100 kilometru attālumā – Beļģijā. Novecojušo Beļģijas reaktoru “Tihange” regulāri piemeklē dažādas tehniskas likstas. Ja kādudien atgadītos nopietna katastrofa, radioaktīvais piesārņojums dažu stundu laikā sasniegtu arī Vācijas pierobežas iedzīvotājus.

“Sabiedrībai ir raizes un bailes. To var saprast. Beļģija gan ir pateikusi, ka tā arī vēlas atteikties no atomreaktoriem. Tas ir dažu gadu jautājums, kad varētu tik pieņemts lēmums. Taču norūpējušies pilsoņi saka: reaktoram jāpazūd tūliņ, jo apdraudējums ir jau šodien,” pastāstīja Baumans.

Enerģijas apvērsums Vācijā maksā lielu naudu. Tā dēļ elektrības cena pēdējos gados cēlusies tik strauji, ka Vācijā nu ir otra dārgākā elektrība Eiropā.

Tomēr tas ir arī potenciālais peļņas avots, jo spiež zinātni radīt zaļās enerģijas inovācijas, kuras Vācija nākotnē varēs eksportēt uz citām valstīm.

"Daudzi saka: vācieši taču ir neprātīgi! Kāpēc viņi atsakās no savas labi funkcionējošās sistēmas? Taču mums ir jāsasniedz mūsu mērķi. Tas maksā daudz naudas. Dabiski, ka pēc tam, kad būsim to paveikuši, mēs gribētu, lai mūsu tehnoloģijām ir atbilstošs pielietojums. Vai to var dēvēt tehnoloģiju “uzspiešanu” citām valstīm? Nezinu, vai tas tā ir. Mēs taču nedzīvojam uz salas, bet gan esam iesaistīti lielā apvienībā. Enerģijas un klimata mērķi, kurus esam uzstādījuši mēs, ir arī Eiropas Savienības mērķi,” norādīja Enerģijas aģentūras vadītājs.

Taču viena lieta ir plāni, cita – to īstenošana. Savulaik Vācija lika lielas cerības uz saules paneļu ražošanas biznesa nišu. Tagad šai nišā Vāciju izkonkurējusi Ķīna. Ar daudzu miljardu investīcijām Ķīna patlaban pievēršas arī vēja enerģijai.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti