Vācijas ārlietu ministre: Kara noziegumi nedrīkst palikt nesodīti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainā otrdien ieradās Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Viņa solījusi saukt pie atbildības zvērības pastrādātājušos un paziņoja, ka Vācija atkal atvērs vēstniecību Kijivā.

Ukrainu pēdējo nedēļu laikā apciemojušas vairākas Rietumu amatpersonas, bet Berlīnes un Kijivas saspīlēto attiecību dēļ šo līderu vidū nebija Vācijas politiķu. Tomēr otrdien iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainā ieradusies Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

Vainīgie jāsauc pie atbildības

Tā ir pirmā kāda Vācijas valdības locekļa vizīte Kijivā kopš karadarbības sākuma 24. februārī. Bērboka apmeklēja Ukrainu kopā ar Nīderlandes ārlietu ministru Vopki Hukstru. Kamēr Hukstra apmeklējis Irpiņu, Bērboka devās uz Buču, kur tikās ar vietējiem iedzīvotājiem. Buča kļuvusi par simbolu Krievijas armijas zvērībām pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem.

“Mēs esam parādā šiem upuriem, ka mēs šeit ne tikai pieminam viņus, bet arī saucam vainīgos pie atbildības. Un tas ir tas, ko mēs kā starptautiskā sabiedrība darīsim, un tas ir solījums, ko mēs varam dot,  un mums tas ir jādod šeit, Bučā,” uzsvēra Bērboka.

ANO cilvēktiesību novērošanas misijas vadītāja Ukrainā Matilda Bognere pēc 14 Ukrainas pilsētu apmeklēšanas sacījusi, ka ir saņemti ziņojumi par cilvēku pazušanu, par cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, tostarp slepkavībām, seksuālu vardarbību, ko var pielīdzināt kara noziegumiem. Bognere arī atzinusi, ka pēc ANO aplēsēm Ukrainā nogalināti teju 3400 civiliedzīvotāju, taču esot skaidrs, ka skaits patiesībā ir daudz lielāks.

Atkarība no Krievijas gāzes

Eiropas Savienība joprojām nav vienojusies par atteikšanos no Krievijas gāzes, no kā Vācija ir tik ļoti atkarīga. Vācija bažījas, ka Krievija vienpusēji var pārtraukt gāzes piegādi Berlīnei, un aģentūra “Reuters” vēsta, ka Vācijas amatpersonas klusi gatavojas šādam scenārijam. Proti, tiekot izstrādāta ārkārtas pasākumu pakete, kas varētu ietvert kontroles pārņemšanu pār kritiski svarīgām firmām.

Eiropas Savienība otrdien pirmo reizi formāli vainojusi Krieviju kiberuzbrukumā. 27 dalībvalstu bloks apsūdzējis Krievijas varasiestādes kiberuzbrukumā pret ASV satelītu operatora “Visasat” satelītu tīklu, kas ticis īstenots stundu pirms 24. februāra atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Bloka augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela paziņojumā minēts, ka uzbrukums izraisīja ievērojamus traucējumus “valsts iestādēs, uzņēmumos un lietotājiem Ukrainā, kā arī ietekmēja vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis”.

Ukraina apņēmusies atbrīvot visu valsts teritoriju

Turpinoties Krievijas un Ukrainas spēku cīņām valsts austrumos un dienvidos, Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba izteicies, ka Ukrainas mērķi karā mainās, un gadījumā, ja Ukrainas armija uzvarēs kaujā par Donbasu, Kijiva vēlēsies atbrīvot visu valsts teritoriju.

Ukrainas prezidenta biroja priekšnieka vietnieks Kirils Timošenko pavēstījis, ka Ukrainas aizsardzības spēki kopš Krievijas iebrukuma sākuma atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu atsākušas vietējās varas institūcijas.

Kijiva ar partneriem turpina strādāt pie Mariupolē esošajā „Azovstaļ” rūpnīcā palikušo cilvēku evakuācijas. Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aģentūrai AFP norādījusi, ka rūpnīcā pēc civiliedzīvotāju evakuācijas joprojām atrodas vairāk nekā 1000 Ukrainas karavīru, no kuriem vairāki simti ir ievainoti.

Vereščuka saņēmusi apliecinājumus, ka Turcija ir gatava palīdzēt atvieglot evakuāciju no rūpnīcas pa jūru, kas, pēc viņas teiktā, varētu ilgt aptuveni vienu nedēļu, ņemot vērā rūpnīcā atlikušo cilvēku skaitu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti