Izdevums “Politico” vēstīja, ka amatpersonas izteikumi varētu nozīmēt maiņu Vācijas nostājā saistībā ar “Nord Strem 2” projektu.
Amerikas Savienotās Valstis vairākkārt aicinājušas Vāciju atteikties no šī projekta, un pret šo projektu iebilda arī vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, tomēr Vācija savu nostāju līdz šim nav mainījusi.
Pīters Beijers izdevumam “Wirtschafts Woche” norādījis, ka “šis projekts ir nopietns klupšanas akmens transatlantisko attiecību restartam.
Beijers teicis, ka “amerikāņi sagaida, ka mēs ne tikai mainīsim retoriku, bet arī ļausim darbībām par sevi runāt. Tāpēc es iestājos par “Nord Stream 2” būvniecības moratoriju”.
Federālā Ārlietu ministrija, kur Beijers strādā, pagaidām neatbildēja uz izdevuma “Politico” jautājumiem par to, vai Beijera izteikumi atspoguļo arī valdības nostāju.
KONTEKSTS:
ASV demokrātu un republikāņu likumdevēji vienojušies par sankciju pastiprināšanu pret "Nord Stream 2" projektu, bet pirms to noteikšanas ASV vispirms konsultēsies ar partneriem Eiropā.
Likumprojekts arī paredz, ka par "Nord Stream 2" netiks noteiktas sankcijas pret Vācijas vai jebkādu citu Eiropās Savienības (ES) valstu valdībām, Šveici, Norvēģiju, Lielbritāniju un pašu ES.
ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.
