ĪSUMĀ:
- Vācijas finanšu ministrs solījis lielus ieguldījumus sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecībā.
- Apmaiņā lūdzis ASV netraucēt “Nord Stream 2” būvniecību un darbību.
- Vācijas Finanšu ministrija pagaidām nekomentē vides aizstāvju apgalvojumus.
ASV un vairākas Eiropas valstis iebilst pret “Nord Stream 2” būvniecību, norādot, ka cauruļvads palielinās Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas.
Cauruļvadu “Nord Stream 2” vajadzēja pabeigt jau 2019. gadā, bet tā būvniecība Baltijas jūrā apstājās, jo toreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piedraudēja pakļaut sankcijām uzņēmumus, kuri bija iesaistījušies projekta īstenošanā. Tas piespieda izstāties no projekta vairākas rietumvalstu kompānijas.
Krievija nolēma pabeigt “Nord Stream 2” saviem spēkiem un decembrī atsāka cauruļvada būvniecību Baltijas jūrā. ASV uz to atbildēja, janvārī nosakot sankcijas pret Krievijai piederošo cauruļvadu likšanas kuģi “Fortuna”, kas ir iesaistīts “Nord Stream 2” būvniecībā.
Projekts ir ļoti svarīgs Vācijai un Krievijai, jo “Nord Stream 2” ļautu dubultot Krievijas dabasgāzes piegādes Vācijai. Ik gadu pa to uz Vāciju varētu importēt 100 miljardus kubikmetru gāzes. Projekta kopējās izmaksas ir 9,5 miljardi eiro.
Vācijas vides aizstāvju organizācija “Deutsche Umwelthilfe” apgalvo, ka Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs pagājušā gada augustā nosūtīja vēstuli savam toreizējam ASV kolēģim Stīvam Mnučinam, kurā viņš sola vairāk nekā viena miljarda eiro lielus ieguldījumus sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecībā Vācijas piekrastē.
Apmaiņā pret to Šolcs lūdzis ASV atļaut “netraucētu “Nord Stream 2” būvniecību un darbību”.
Viņš aicinājis ASV valdību izmantot visus tās rīcībā esošos politiskos līdzekļus, lai nepieļautu sankciju ieviešanu pret cauruļvada projektu.
Organizācijas “Deutsche Umwelthilfe” izpilddirektors Saša Millers-Krēners uzskata, ka notikušais ir skandāls, jo Vācijas finanšu ministrs amerikāņiem esot piedāvājis “netīru darījumu”. “Deutsche Umwelthilfe” iestājas gan pret “Nord Stream 2” projektu, gan pret sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecību Vācijā, norādot uz potenciālo apdraudējumu apkārtējai videi.
Arī vairāki Vācijas opozīcijas politiķi paudušu sašutumu par Šolca rīcību. Bundestāga deputāts no Zaļās partijas Svens Kristiānas Kindlers paziņojis, ka finanšu ministrs ir mēģinājis izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai mēģinātu mainīt ASV nostāju “Nord Stream 2” jautājumā. Savukārt Kreisās partijas locekle Sevima Dagdelena Šolca rīcību uzskata par “acīmredzami noziedzīgu”, vēsta raidsabiedrība “Deutsche Welle”.
Vācijas Finanšu ministrija pagaidām nav komentējusi “Deutsche Umwelthilfe” apgalvojumus.
“Nord Stream 2” ir sašķēlis Eiropas Savienības dalībvalstis. Baltijas valstis un Polija pieprasījušas projekta apturēšanu, norādot, ka tas samazinās Eiropas enerģētisko drošību. Kritika pret projektu ir pieaugusi pēc Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija ieslodzīšanas.
Turpretī Vācija uzstāj, ka “Nord Stream 2” ir jāpabeidz. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers šonedēļ laikrakstā “Rheinische Post” publicētā intervijā aizstāvēja projektu, norādot, ka energoresursu tirdzniecība ir “viens no pēdējiem tiltiem starp Krieviju un Eiropu”.
Par spīti ASV sankcijām, Krievijas cauruļvadu likšanas kuģis “Fortuna” nedēļas nogalē atsāka “Nord Stream 2” būvniecību Baltijas jūrā. Lai to pabeigtu, jūras dzelmē nepieciešams ielaist vēl 120 kilometrus garu cauruļvada posmu.
KONTEKSTS:
ASV demokrātu un republikāņu likumdevēji vienojušies par sankciju pastiprināšanu pret "Nord Stream 2" projektu, bet pirms to noteikšanas ASV vispirms konsultēsies ar partneriem Eiropā.
Likumprojekts arī paredz, ka par "Nord Stream 2" netiks noteiktas sankcijas pret Vācijas vai jebkādu citu ES valstu valdībām, Šveici, Norvēģiju, Lielbritāniju un pašu ES.
ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.
