Vācijā vienojas par 54 miljardus eiro vērto plānu cīņai pret klimata izmaiņām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vācijas valdība pēc garām un smagām sarunām piektdien, 20. septembrī, vienojās par vairāku desmitu miljardu eiro vērtu plānu cīņai pret klimata izmaiņām. Plāns paredz benzīna un dīzeļdegvielas cenas pieaugumu. Tāpat paredzēts samazināt nodokļus dzelzceļa biļetēm, bet palielināt aviosatiksmei.

Vācijā vienojas par 54 miljardus eiro vērto plānu cīņai pret klimata izmaiņām
00:00 / 02:55
Lejuplādēt

Pēc 18 stundu ilgām sarunām kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu veidotā Vācijas valdība vienojās par plānu, kura mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus.

Paziņojot par vienošanos, kanclere Angela Merkele atzinīgi novērtēja simtiem tūkstošu jauniešu rīcību, kas piektdien visā pasaulē izgāja ielās, lai pieprasītu tūlītēji pastiprināt cīņu pret klimata izmaiņām.

Vācijas valdība vienojās par oglekļa dioksīda cenām saskaņā ar emisiju sertifikātu tirdzniecību, to attiecinot uz benzīnu un dīzeļdegvielu. Tādēļ to cena no 2021. gada pakāpeniski augs.

Tāpat plānots samazināt nodokļus tālo maršrutu vilcienu biļetēm, lai veicinātu to izmantošanu. Vienlaikus nodokļus palielinās aviosatiksmei.

Aplēses liecina, ka Vācijas valdības plāni līdz 2023. gadam izmaksās 54 miljardus eiro.

Iepriekš aģentūra AFP vēstīja, ka līdz 2030. gadam tie būs vismaz 100 miljardi eiro. Tostarp liela daļa naudas tiks investēta tieši dzelzceļa infrastruktūrā.

Mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltmnīcefektu izraisošo gāzu izmešus par 55% salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Valdības panāktā vienošanās iezīmēs virzienu, kādā Eiropas lielākā ekonomika dosies nākamajās desmitgadēs.

Tikmēr desmitiem tūkstoši skolēnu un jauniešu izgāja Vācijas pilsētu ielās, lai no politiķiem pieprasītu tūlītēju un stingrāku cīņu pret klimata izmaiņām. Saskaņā ar Vācijas policijas datiem vismaz 70 tūkstoši cilvēku piedalījās miermīlīgās demonstrācijas Hamburgā, aptuveni tikpat Ķelnē. Vairāk nekā 20 tūkstoši Minhenē, Hannoverē, Minsterē un Freiburgā. Demonstrāciju rīkotāji apgalvo, ka galvaspilsētā Berlīnē ielās izgāja līdz 270 tūkstošiem.

Piektdien notiek līdz šim lielākais globālais demonstrāciju vilnis, prasot tūlītēju rīcību pret klimta izmaiņām. Akciju „Piektdienas - nākotnei” (“Fridays for Future”) aizsāka 16 gadus vecā pusaudze Grēta Tūnberga no Zviedrijas. Demonstrācijas notiek visā pasaulē, tostarp Eiropas valstīs. Lielbritānijā vien ieplānotas vairāk nekā 200 akcijas. Tās notiek arī Dienvidāfrikā, Ugandā, Indijā, Taizemē un daudzviet citur. Akcija notika arī Latvijā.

Austrālijā - Sidnejā un citās lielajās pilsētās protestiem pievienojās desmitiem tūkstošu jauniešu un pieaugošo. Protestos starp prasībām – apturēt jaunu ogļu vai gāzes enerģētikas projektu īstenošu, kā arī nodrošināt, lai līdz 2030. gadam Austrālijā iegūtā enerģija ir simtprocentīgi atjaunojama.

Globālās akcijas kulminācija paredzēta Savienotajās Valstīs, Ņujorkā, ar Grētas Tūnbergas dalību, kur viņa vadīs demonstrāciju pie Apvienoto Nāciju galvenās mītnes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti