Navaļnija saindēšanas jautājumā Eiropas Savienībai jārīkojas izlēmīgi un atbildei jābūt stingrai. To uzsvēris Vācijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Norberts Retgens. Viņš ir viens no ciešākajiem sabiedrotajiem Vācijas kanclerei Angelai Merkele, kura trešdien, 2. septembrī, publiski apstiprināja – Berlīnes klīnikā ārstētais Navaļnijs saindēts ar savulaik padomju specdienestu vajadzībām izstrādāto nervu paralizējošo vielu "Novičok" – to pašu, ar kuru pirms diviem gadiem Lielbritānijā tika saindēts Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs.
"Pret Krieviju vērstajai politikai nepieciešams visas Eiropas ietvars. Piemēram, jau kādu laiku notiek sarunas starp Franciju un Krieviju par jaunu stratēģisku sadarbību. Tās vairs neatbilst pašreizējai situācijai, un tās ir jāizbeidz.
Mums ir jāizdara izvēle – ja gribam, lai mums ir ietekme un mēs varētu veidot politiku, nostājoties cilvēciskuma pusē mūsu Eiropā, vai tomēr mēs atkal gribam tikai pavaimanāt bez jebkādām tālejošām sekām.
Bumba ir laukuma mūsu pusē, un tagad šī nehumānā nozieguma ēnā tiek uzdots jautājums – vai Eiropa grib būt uzticama un nodarboties ar īstu ārpolitiku," teica Vācijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Norberts Retgens.
Vienlaikus pašlaik pieaug spiediens arī pret pašu Vācijas valdību izbeigt pretrunīgi vērtēto gāzesvada "Nord Stream 2" projektu. Dalību tajā arvien vairāk kritizē arī pašā Vācijā, izceļot arī to kā ES vienotības jautājumu.
"Tas būtu lielisks signāls, ja Vācijas valdība pateiktu, ka izstājās no šī divpusējā projekta, kas tiek realizēts uz Latvijas, Lietuvas un Polijas rēķina. Tas būtu liels solis uz priekšu Eiropas apvienošanai. Šis cauruļvads tai ir kā skabarga," teica Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Omnids Nuripurs.
Vēl tikai šīs nedēļas sākumā kanclere Angela Merkele no jauna apstiprināja valdības apņemšanos pabeigt gāzesvada būvi un aicināja nesaistīt opozicionāra likteni ar šo ekonomiskā rakstura projektu. Tomēr tagad tiek saņemti signāli, ka situācija, iespējams, varētu mainīties.
"Ja pašreizējā situācijā, ņemot vērā saindēšanu un Baltkrieviju, "Nord Stream 2" tiktu pabeigts, tas būtu maksimāls atbalsts Vladimiram Putinam. Mēs parādītu, ka viņa izvēlētā politika ir parieza, jo Rietumi pret to neko nedara,
katrā ziņā vismaz tajos reģionos, kuri viņam interesē," vērtēja Retgens.
Diskusijas par "Nord Stream 2" nākotni īpaši saasinājušās saistībā ar ASV vērstajām sankcijām pret projekta izpildītājiem. Pagājušajā nedēļā arī trīs ASV republikāņu senatori nosūtīja vēstuli Zasnicas ostas operatoram, brīdinot, ka ASV sankcijas projekta atbalstīšanas dēļ ostu varētu pilnībā izputināt.
KONTEKSTS:
Krievijas opozīcijas līderis Navaļnijs augusta beigās nogādāts Omskas slimnīcā pēc tam, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā, kas lidoja no Tomskas uz Maskavu. Navaļnijs pirms lidojuma esot dzēris tēju, un viņa līdzgaitnieki pieļāva, ka viņš ir saindēts.
Omskas slimnīcā saindēšanu nekonstatēja, turklāt paziņoja, ka neatļaus Navaļnija pārvietošanu, to pamatojot ar pacienta nestabilo veselības stāvokli. Taču tanī pašā dienā slimnīca tomēr atļāva komā esošo Krievijas opozīcijas līderi transportēt uz Vāciju.
22. augustā Navaļnijs nogādāts Berlīnes Universitātes klīnikā "Charite", ko apsargā Vācijas policija. Vēlāk "Charite" mediķi paziņoja, ka klīniskie izmeklējumi liecina – Navaļnijs ticis saindēts.
Šī nav pirmā reize, kad pret Navaļniju ir noticis uzbrukums. Tā, piemēram, 2017. gadā viņš ieguva ķīmiskus apdegumus brīdī, kad viņam sejā tika ieliets zaļš šķidrums. Pagājušajā gadā, atrodoties īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, viņš arī ziņoja par iespējamu apzinātu saindēšanu, jo viņa seju pārklāja izsitumi un bija vērojams piepampums.
