Pusdiena

Pusdiena 15.05.2018

Pusdiena

Likumprojekta iesniegšanas dienā joprojām asas diskusijas par specializētajām audžuģimenēm

Vācija varētu palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP

Vācija varētu palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vācija nākotnē varētu palielināt savu aizsardzības budžetu līdz NATO prasītajiem 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Par to paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele, norādot, ka šis nav nesasniedzams mērķis, bet gan nepieciešamība. Šāds paziņojums izskanējis laikā, kad Vācijā plānots sākt diskusijas par nākamo budžetu, bet starp koalīcijas partneriem ir vērojamas domstarpības par aizsardzībai piešķiramā finansējuma apmēru.

Eiropas ekonomiski ietekmīgākā valsts Vācija sava vēsturiskā mantojuma dēļ tradicionāli ir tērējusi salīdzinoši maz aizsardzībai. Pašlaik tie ir aptuveni 1,24% no IKP, taču šī summa tāpat sasniedz aptuveni 38 miljardus eiro, Eiropas līmenī atpaliekot tikai no Lielbritānijas un Francijas. Ar šo summu līdz šim ir bijis pietiekami, lai atbalstītu militārās neiejaukšanās politiku, ko nosaka pēckara Vācijas konstitūcija.

Taču pēdējo gadu laikā Vācija ne reizi vien ir izpelnījusies kritiku par pārāk mazu ieguldījumu NATO kopējā drošībā, un viens no asākajiem kritizētājiem ir bijis ASV prezidents Donalds Tramps.

Laikā, kad Vācijā tuvojas debates par nākamo budžetu, kanclere Merkele kopīgi ar aizsardzības ministri Ursulu von der Leienu tikās ar vadošajiem virsniekiem, paziņojot, ka NATO noteikto 2% no IKP aizsardzībai sasniegšana nav neiedomājams sapnis. Merkele arī atzinusi, ka pēdējā laikā politiskajā dzīvē daudz tiek runāts par Vācijas militarizēšanās draudiem.

"Tie, kuri ir pazīstami ar faktiem, zina, ka divi procenti no iekšzemes kopprodukta nav nekāda greznība, kurai nav nekādas saistības ar mūsu bruņotajiem spēkiem.

Viņi zina, ka šī summa ir nepieciešama, lai izpildītu mūsu starptautiskās saistības un nodrošinātu iekšzemes aizsardzību. Tāda ir patiesība," atzina Merkele.

Viņas vadītajiem kristīgajiem demokrātiem ir nopietnas domstarpības ar koalīcijas partneriem sociāldemokrātiem, kuri kontrolē Finanšu ministriju. Finanšu ministrs Olafs Šolcs ir piedāvājis Aizsardzības ministrijai tikai pusi no pieprasītā finansējuma. Taču Vācijas aizsardzības ministre von der Leiena tāpat norādījusi, ka, pateicoties ekonomiskajai izaugsmei un par spīti nepietiekamajam finansējumam, izdevumus bruņotajiem spēkiem tāpat līdz 2019.gadam paredzēts palielināt līdz 1,3% no IKP, bet līdz 2025.gadam tie būtu jau 1,5% no IKP.

Kā paziņojis bijušais Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels, lai arī Vācija tiek kritizēta par nepietiekami lielu ieguldījumu NATO budžetā, tās ieguldījums humānajā palīdzībā un dažādās stabilizācijas programmās ir daudz lielāks. Ja tas tiktu iekļauts kopējos skaitļos, Vācijas pozīcijas uz citu NATO valstu fona noteikti būtu labākas.

NATO ir devusi dalībvalstīm laiku līdz 2024.gadam 2% robežas sasniegšanai, un Berlīne joprojām ir gatava šīs saistības pildīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti