Līdz šīm Eiropas Savienība (ES) uzstājusi, ka sankcijas atcels tikai tad, kad Minskas vienošanās būs izpildītas pilnībā. Tomēr daļa kopienas politiķu uzskata, ka šāda pieeja nestrādā. Viņuprāt, stratēģija jāmaina un apmaiņā par katru Krievijas sperto soli vienošanās izpildē jāmīkstina daļu sankciju, tādā veidā mudinot Maskavu darīt vairāk.
ES dalībvalstis sāk apsvērt veidus, kā iekustināt Minskas vienošanās izpildi par situācijas noregulēšanu Ukrainas austrumos. Vienošanās ieviešana dzīvē iestrēgusi, par ko Ukraina un rietumvalstis vaino Krieviju, bet Maskava – Kijevu.
ES nostāja līdz šim bijusi, ka runāt par ekonomisko sankciju atcelšanu pret Krieviju varēs tikai tad, kad Minskas vienošanās būs pilnībā izpildītas. Taču ar mērķi iekustināt procesu kopienas diplomātiskajās aprindās apsver arī citus iespējamus stratēģijas variantus. Viens no tiem ir – nevis gaidīt, kad Minskas vienošanās būs pilnībā īstenotas, un tad atcelt sankcijas, bet pieiet procesam pakāpeniski. Proti, pakāpeniski atcelt sankcijas pret Krieviju par katru soli, ko tā sper Minskas vienošanos realizēšanā.
Ar šādu nostāju svētdien, 19.jūnijā, klajā nāca Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs. Viņš svētdien diskusijā Austrijas telekanālā ORF paziņoja, ka ES ir pienācis laiks mēģināt atrast kopsaucējus ar Krieviju. Centriski labējās Austrijas Tautas partijas politiķis Kurcs pauda, ka kopienai "vajadzētu pakāpeniski nonākt pie tā, ka apmaiņā par katru Minskas vienošanos punkta izpildi, par katru soli sankcijas tiktu pakāpeniski atceltas".
Ar līdzīgu aicinājumu vakar nāca klajā arī Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. Viņš svētdien paziņoja, ka ES vajadzētu pakāpeniski atvieglot sankcijas pret Krieviju, ja ir novērojams nozīmīgs progress miera procesā.
Aģentūra "Reuters" vēsta, ka viņš Vācijas medijiem norādījis - „sankcijas nav pašmērķis”, bet „tām drīzāk būtu jādod stimuls mainīt uzvedību".
Šteinmeiers pārstāv Vācijas valdības koalīcijā esošos sociāldemokrātus, kuri atbalsta samiernieciskāku nostāju attiecības ar Maskavu nekā kancleres Angelas Merkels konservatīvie.
Vācijas ārlietu ministrs norādīja, ka atbalsta pakāpenisku sankciju atcelšanu, ja Krievijas valdība parāda, ka rīkojas Minskas miera plāna izpildes virzienā. Viņš norādīja – „Visu vai neko pieeja izklausās labi, bet tā nestrādā.”
Šteinmeiers arī uzsvēra, ka ir jāspēj atrast kopsaucējus, ja „mēs vēlamies atrast risinājumus citiem lieliem konfliktiem,” norādot uz karu Sīrijā, kur Krievija atbalsta Asada režīmu.
Iepriekš Vācijas Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka ir „pareizi un svarīgi saglabāt spiedienu uz Maskavu, bet arī izmantot sankciju instrumentu pret Krieviju gudrā veidā”.
ES drīzumā lems par ekonomisko sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kas ieviestas saistībā ar tās lomu konfliktā Ukrainā. Gaidāms, ka šoreiz kopiena tās vēl pagarinās.
Bet aizvadītājā piektdienā ES uz gadu pagarināja saistībās ar Krimas aneksiju ieviestās sankcijas, kas kopienas pilsoņiem vai uzņēmumiem aizliedz investīcijas un darījumus Krimā.