Pistoriuss informēja, ka Ukraina saņems vairāk nekā 100 tankus "Leopard-1 A 5" no vairākām Eiropas valstīm. Līdz nākamā gada pirmajam vai otrajam ceturksnim ar tiem būtu jāapgādā vismaz trīs bataljoni. Tomēr viņš neatklāja, kuras valstis vēl gatavas veikt piegādes.
Tikmēr Vācijas Ekonomikas un Aizsardzības ministrijas apstiprinājušas līdz 178 šīs smagās bruņutehnikas vienību eksportu, taču termiņi atkarīgi no nepieciešamajiem apkopes darbiem.
Amatpersona Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim arī solīja, ka pirmie modernākie tanki "Leopard 2" Ukrainā varētu nonākt jau nākammēnes.
Jāatgādina, ka lēmums par to piegādēm janvārī tika pieņemts pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās. Vācijas kompānija "Rheinmetall" informē, ka 25 tanki Ukrainas bruņojumā varētu nonākt šogad, bet 88 nākamgad.
"Leopard-1" ir vecāks modelis, taču pēc modernizācijas būs pārāks par Krievijas izmantoto analogo tehniku.
KONTEKSTS:
Rietumu sabiedrotie februāra sākumā solīja kārtējo militāro palīdzību Ukrainai. Tas noticis laikā, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis turpina mēģinājumus iegūt sarežģītākus un smagākus ieročus.
ASV apstiprināja militārās palīdzības paketi Ukrainai 2,2 miljardu dolāru apmērā, kurā cita starpā pirmo reizi iekļautas augstas precizitātes raķetes "GLSDB", kas spēj trāpīt mērķiem 150 kilometru attālumā. Līdz šim ASV Ukrainai piegādājušas raķetes, kas spēj sasniegt mērķus tikai 80 kilometru attālumā.
Pēc tam, kad vairākas rietumvalstis vienojās piegādāt Ukrainai ilgi prasītos tankus "Leopard", lai spētu aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu, Ukrainas prezidents norādījis, ka situācija valstī joprojām ir ļoti smaga un sabiedrotajiem būtu jādomā par militāro piegāžu paātrināšanu, turklāt jādomā par aizvien jauniem bruņojuma veidiem.
Rietumvalstis arvien aktīvāk sāk spriest par iespējamo iznīcinātāju piegādēm Ukrainai, taču jau tagad ir vērojamas viedokļu atšķirības. Noraidošu pozīciju ieņem Vācija. Viens no galvenajiem argumentiem – nevēlēšanās izraisīt karu starp Krieviju un NATO valstīm.
