Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Viaduktu Rēzeknē remontēs vien nākamgad

Sola piegādāt papildu bruņojumu Ukrainai

Vācija sola piegādāt modernu bruņojumu Ukrainai

Militārie eksperti prognozē, ka ārvalstu sniegtā militārā palīdzība varētu spēlēt izšķirošu lomu kara gaitas izmainīšanā par labu Ukrainas spēkiem. Taču jaunākā informācija liecina, ka ar bruņojuma piegādi dažām valstīm ir grūtības.

Katru dienu karā Ukrainā dzīvību zaudē no 60 līdz 100 ukraiņu karavīru. Par to paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norāda, ka tā ir cena, ko valsts maksā par savu aizsardzības pozīciju noturēšanu.

Vissarežģītākā situācija arvien ir valsts austrumos, un Zelenskis turpina uzsvērt – Ukrainai nepieciešami ieroči un smagais bruņojums. ASV, Vācija un Slovākija šajās dienās paudušas gatavību papildināt Ukrainas ieroču arsenālu.

Vācija līdz šim plaši kritizēta par novēlotu reakciju un pat atteikšanos piegādāt Ukrainas aizstāvjiem nepieciešamo militāro tehniku. Izskanējis, ka pat solītie ieroči kavējas. Tomēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs trešdien paudis gatavību piegādāt Ukrainai modernu bruņojumu.

Šolcs paziņojis, ka Ukrainai tiks nosūtīts vēl vairāk ieroču, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas no uzlidojumiem varētu aizsargāt lielas pilsētas.

“Tuvākajās nedēļās, cieši sadarbojoties ar Nīderlandi, mēs nosūtīsim Ukrainai pašas modernākās pašgājēja haubices. Ukraiņu karavīru apmācība to lietošanā noslēgsies tuvākajās dienās. Tuvākajās nedēļās mēs piegādāsim arī citus ieročus.

Piemēram, Vācijas valdība ir izlēmusi piegādāt IRIS-T sistēmas, kas ir pati modernākā Vācijas rīcībā esošā pretgaisa aizsardzības sistēma. Tas ļaus Ukrainai aizsargāt pilsētas no Krievijas uzbrukumiem,” pavēstīja Šolcs.

“Tas arī ir Vācijas federālās valdības lēmums. Vēl vairāk, mēs piegādāsim Ukrainai arī modernākās radariekārtas, kas ļaus atklāt artilērijas, haubicu un mīnmetēju raidītus šāviņus. Tas arī ir mūsu lēmums, kas ļaus palielināt Ukrainas drošību ar modernāko aprīkojumu.”

Vācijas kanclers arī noraidījis apgalvojumus, ka Berlīne kavējas ar bruņojuma piegādēm. Kanclers paskaidrojis, ka ir panākta vienošanās arī ar Grieķiju, kas ļaus Atēnām nogādāt Ukrainai padomju laika kājnieku transportēšanas kaujas bruņumašīnas apmaiņā pret jaunāku bruņojumu no Vācijas.

Tomēr arvien biežāk izskan ziņas par to, ka valstīm rodas grūtības izpildīt savus solījumus.

Piemēram Vācijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka tās rezervēs pat nav raķešu Šolca apsolītajām raķešu iekārtām IRIS-T, tāpēc tās jāpiegādā pa tiešo no ražotājiem.

Uzturoties vizītē Kijivā, arī Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova solījusi Ukrainai piegādāt bruņojumu – haubices.

“Runājot par militāro atbalstu, Slovākijas pozīcija bijusi skaidra jau no paša sākuma – tikai pārtika vai medikamenti vien nevar palīdzēt apturēt agresiju. Jūs vadāt taisnīgu un aizsardzības karu, tāpēc mēs uzskatām par pareizu jums palīdzēt militāri. Kā jūs visi zināt, tā bija S-300 aizsardzības sistēma, atmīnēšanas aprīkojums, haubices un munīcija. Runājot par haubicēm, tas ir tikai dažu dienu sarunu jautājums.”

Laikā, kad Ukrainas vadība un bruņotie spēki no Rietumu sabiedrotajiem gaida solītos bruņojuma papildinājumus, jebkuras ziņas par šādu palīdzību tiek uztvertas ar lielām cerībām. Kā paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs, pēc sarunām ar ASV kolēģiem tiek gaidītas jaunas un patīkamas ziņas par vēl lielāku militāro palīdzību, gan neprecizējot kādu.

ASV nosūtīs Ukrainai modernākas raķešu sistēmas, lai palīdzētu tai aizstāvēties, paziņojis prezidents Džo Baidens. Līdz šim ASV šo lūgumu bija noraidījušas, baidoties, ka ieroči un tālas darbības raķetes varētu tikt izmantotas pret mērķiem Krievijā.

Ukrainas prezidents Zelenskis šīs bažas noraidījis. Pēc viņa teiktā, Kijiva nav ieinteresēta uzbrukt Krievijai, bet gan vēlas sevi aizstāvēt.

Gaidāmās ieroču piegādes Ukrainai kritizējis Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, norādot, ka ir ļoti liela iespējamība, ka šie ieroči tiks izmantoti pret Krievijas teritoriju.

Pēc viņa vārdiem, šāds bruņojums neveicinot ukraiņu varas iestāžu vēlmi sēsties pie sarunu galda, turklāt līdzšinējā Krievijas pieredze liecinot, ka Ukrainas puses solījumiem nevarot ticēt.

Savukārt Šveices valdība ir bloķējusi Dānijas vēlmi piegādāt Ukrainai Šveicē ražotas bruņumašīnas. Arī iepriekš Šveices valsts ekonomisko jautājumu sekretariāts ir rīkojies līdzīgi, liedzot Vācijai nodot Kijivai munīciju pretgaisa bruņotajām iekārtām “Gepard”.

Kļuvis zināms, ka arī Beļgija nepiegādās Ukrainai bruņotās haubices “M109”, jo Aizsardzības ministrijai neesot iespēju tās atpirkt no austrumflāmu tehnoloģiskās kompānijas “OIP”. Šīs haubices jau esot pārdotas trešajai pusei par augstāku cenu.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt