Pēteris Ligers ir virsārsts asinsvadu ķirurģijā Fuldas slimnīcā Vācijā. Reģionā, kur dzīvo Ligeru ģimene, uz 8 miljoniem iedzīvotāju ik dienu ir aptuveni 1000 jaunu inficēšanās gadījumu – tātad ievērojami mazāk nekā Latvijā. Tomēr drošības pasākumi tiek nevis atviegloti, bet tieši otrādi – pastiprināti.
Kopš šīs nedēļas sākuma daudzviet Vācijā, piemēram, sabiedriskajā transportā, veikalos, ārsta praksēs un citās sabiedriskās vietās drīkst ierasties tikai ar medicīniskajām operāciju maskām vai arī respiratoriem ar marķējumu FFP2 vai KN95. Maznodrošinātajiem un riska grupām respiratori tiks piešķirti bez maksas. Savukārt tā sauktie plastikāta vizīri Vācijā nav atļauti, ja nav sejas maskas.
"Tie likumi ir pieņemti, nedēļas sākumā tika pieņemti ''lockdown'' pagarināšanas pasākumi līdz 14. februārim, un tika pieņemts, ka sabiedriskajā transportā var pārvietoties tikai ar FFP2 maskām un auduma maskas vispār netiek akpceptētas. Var izmantot vēl medicīniskās," pauda Marburgas Universitātes Fuldas klīnikas virsārsts asinsvadu ķirurģijā Pēteris Ligers.
Līdzīgi kā Vācija, arī vairākas citas Eiropas valstis krietni lipīgāko vīrusa mutāciju dēļ apsver pastiprināt drošības prasības. Tas gan ir individuāls valstu lēmums. Pasaules Veselības organizācija ieteikumus nav mainījusi kopš pērnā gada decembra.
"Kas attiecas uz iedzīvotājiem, saglabājas iepriekšējās rekomendācijas – vietās, kur mēs nespējam nodrošināt distancēšanos, iekštelpās ir jālieto maskas un tās var būt arī nemedicīniskās vai auduma maskas," teica PVO pārstāvniecības Latvijā vadītājs Uldis Mitenbergs. Viņš piebilst, ka respiratoriem ir labāks filtrācijas līmenis.
"Tīri teorētiski tas varētu būt efektīvāks līdzeklis, kā parastās maskas, taču par to lietošanu konkrētā situācijā lemj katra valsts un tur, protams, jāizvērtē gan izmaksas, gan pieejamība, epidemioloģiskā situācija un tā joprojām," pauda Mitenbergs.
Latvijas Biomedicīnas centrs līdz šim Latvijā atklājis piecus Covid-19 Lielbritānijas paveida gadījumus. Paraugu analīze turpinās – pēc divām nedēļām varētu būt zināmi dati par lipīgāko mutāciju īpatsvaru – cik plaši tās izplatījušās Latvijā.
"Es varu apliecināt, ka eksperimentāli šo jauno variantu lipīgums tiešām ir pierādīts, arī šūnu kultūrā redzams, ka labāk saistās klāt pie šūnām. Vajadzētu sekot līdzi to valstu pieredzei, kas šo izplatību ir novērojušas, un skatīties, kas notiek, un noteikti turpināt analīzi pašu valstī. Ja redzēsim, ka šī vīrusa īpatsvars pieaug, tad noteikti ir jādomā par papildu ierobežojumiem," norādīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra ZP priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.
Ir arī kāda cerīga ziņa – Latvijā ļoti pamazām sāk samazināties pozitīvo Sars-CoV-2 testu īpatsvars. Tomēr Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs brīdina Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā Latvijas Slimību profilakses un kontroles centru, īpaši uzraudzīt situāciju, pastiprināt vīrusa celmu monitoringu, kā arī turpināt veikt slimības ierobežošanu, jo jaunajiem vīrusa celmiem ir daudz lielākas iespējas izplatīties. Latvijā gan vismaz pagaidām nav plānots pārskatīt atļautos sejas masku veidus. Tomēr epidemiologs Jurijs Perevoščikovs sola rosināt mainīt Ministru kabineta noteikumus, lai līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs masku vietā nedrīkstētu nēsāt plastikāta vizīrus, jo, tos lietojot bez sejas maskas, cilvēki turpina viens otru inficēt.
"Ne tikai izelpot un kontaminēt gaisu, bet arī ieelpot, tāpēc šie grozījumi tiks veikti. Mēs ierobežosim, tuvākajā laikā ierosināsim. Mēs neredzam, ka tādu cilvēku būtu ļoti daudz, bet šādi gadījumi ir un to nevajadzētu pieļaut, manuprāt," sacīja Perevoščikovs.
Sars-CoV-2 vīruss izplatās ne vien pilienu, bet arī aerosolu veidā. Un ilgāku laiku uzturoties nevēdinātās telpās, iespējams inficēties neatkarīgi no divu metru distances ievērošanas.
