Visā Vācijas teritorijā pirmdien ielās izgāja tūkstošiem islamizācijas pretinieku. Kustības dzimšanas vietā Drēzdenē sapulcējās pat 18 tūkstoši cilvēku. Ironiski, bet šajā pilsētā, salīdzinot ar citām Vācijas apdzīvotajām vietām, mīt tikai divi procenti ārvalstnieku, musulmaņu no tiem ir tikai 0,2 procenti.
Kustības popularitāte Vācijā aizvien aug neticamā ātrumā. Uz pirmo PEGIDA pasākumu šoruden sanāca vien daži dalībnieki, bet tagad to skaits mērojams tūkstošos. Kaut arī tās rindas labprāt papildina ne vien vidusšķiras vācieši, bet arī ekstrēmisti – kustība cenšas distancēties no galēji labējiem spēkiem, norādot, ka rasisms, ksenofobija vai jebkādas citas radikālisma formas tai esot svešas.
„Es atskārtu, ka šī kustība apvieno tos cilvēkus, kas jūtas nesaprasti no politiķu puses. Es neesmu pret islāmu, man ir musulmaņu draugi un daudzi citi draugi ārvalstnieki. Tāpēc ir būtiski nošķirt islāmu un islamizāciju,” saka kustības atbalstītājs Marks.
Organizācijas PEGIDA popularitāte satricinājusi Vācijas politiskās aprindas, kā arī zinātniekus un citus sabiedrības locekļus, bet Vācijas kanclere Angela Merkele tai izteica nosodījumu savā Jaungada uzrunā.
„Ticība politiskajām institūcijām un apmierinātība ar mūsu demokrātiju ir krietni zemāka Austrumvācijā nekā Rietumos jau kopš apvienošanas laikiem. Tātad, šeit ir daudz vieglāk mobilizēt cilvēkus uz protestiem,” saka politologs Verners Patcelts.
Bet Vācijas Darbadevēju asociācijas vadītājs Ingo Kramers norāda, ka „turpmākajos gados darbspējīgu iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies. Lai uzturētu sociālās sistēmas un infrastruktūru pašreizējā līmenī, noteikti vajag imigrāciju.”
Lai paustu PEGIDAI atšķirīgu viedokli, pirmdien paralēli to demonstrācijām pulcējās arī tūkstošiem kustības pretinieku. Berlīnē tiem pat izdevies nobloķēt kustības gājiena plānoto maršrutu. Kaut arī Ķelnē uz mītiņu sapulcējušies vien 250 cilvēki, varasiestādes izslēdza Ķelnes katedrāles apgaismojumu, lai paustu protestu pret šādām akcijām. Tumsā grima arī citas pilsētas centra ēkas un tilti.
