Viņš arī norādīja, ka pašreizējo situāciju Ukrainas Austrumos varētu raksturot kā "sprādzienbīstamu". Tādējādi, lai varētu izvairīties no tālākas konflikta padziļināšanās, kā vienīgo izeju no šīs situācijas, Šteinmeiers min tieši sēšanos pie sarunu galda.
Augustā cīņas starp Ukrainas armijas spēkiem un separātistiem Ukrainas Austrumos pieņemas tikai spēkā. Teju katru dienu tiek ievainoti un nogalināti vairāki cilvēki, tostarp ir ne tikai konfliktā iesaistīto pušu Ukrainas armijas kareivju vai kaujinieki no pašpasludinātajām Austrumukrainas republikām, bet arī miermīlīgie civiliedzīvotāji.
Pēdējo 24 stundu laikā, ir nogalināti jau četri civiliedzīvotāji, bet vairāk nekā 20 ir ievainoti. Savukārt pirmajās desmit augusta dienās ir jau nogalināti vairāk nekā 18 Ukrainas armijas karavīru, bet teju 100 ir ievainoti. Kopumā augustā cīņas ir prasījušas jau vairāk nekā 200 cilvēku dzīvības.
Reaģējot uz situācijas saasināšanos pēdējo dienu laikā Ukrainas austrumos, Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers aicina šo konfliktu risināt miermīlīgā ceļā, tas ir, pie sarunu galda, kurā piedalītos valdības pārstāvji no Kijevas, prokremliskie kaujinieki no Austrumukrainas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas jeb (EDSO). Šteinmeiers ir pārliecināts, ka šādā veidā ir iespējams mazināt pašreizējo spriedzi starp konfliktā iesaistītajām pusēm.
Arī jaunais Polijas prezidents Andžejs Duda uzstāj uz konflikta miermīlīgu risinājumu, kas būtu panākums sarunu ceļā. Viņš arī ierosināja Ukrainas prezidentam Petro Porošenko, ka miera sarunās varētu piedalīties kādas no spēcīgajām valstīm Eiropā, kā vienu no piemēriem minot arī iespēju, ka Polija varētu piedalīties šajās sarunās, kā viena no Ukrainas kaimiņvalstīm.
Kā zināms, tad sīvas cīņas starp Kijevas valdības armijas spēkiem un separātistiem notika arī pagājušajā nedēļā. Cīņa notika uz stratēģiski svarīgu šoseju, kas savieno dienvidaustrumu ostu Mariupoli ar Doņecku. Kaut arī lielāka daļa stratēģiski svarīgā šoseja atrodas Ukrainas armijas kontrolē, tomēr kaujinieki turpina izdarīt aizvien jaunus uzbrukumus, kaujām kļūstot aizvien intensīvākām. Ukrainas armijas pārstāvis Andrijs Lisenko, kurš atrodas cīņas frontē norādīja, ka kopš pamiera parakstīšanas februārī, kurš ir vairākkārt jau pārkāpts, pēdējo 24 stundu laikā ir bijušas vienas no visintensīvākajām kaujām.
Ka paskaidroja Lisenko, Ukrainas armijas spēki nevēlas pieļaut, ka separātistiem izdotos iegūt piekļuvi Mariupolei, kas ir viena no lielākajām rūpniecības eksporta ostām, kā arī tā nevēlas, lai kaujiniekiem iegūtu tādu kā sauszemes tiltu starp separātistu teritorijām un Krieviju, kuru aizņem lielu daļu Krimas pussalas teritoriju.
Tajā pašā laikā Krievija noliedz jebkādu saikni ar separātistiem Ukrainas austrumos, noliedzot arī to, ka tā jebkādā veidā tos atbalstītu vai tiem palīdzētu. Vien norādot, ka tiem tiekot sniegts tikai politiskais atbalsts, piemēram, kad notiek sarunas par pamieru.
Turpretī kā vēsta Apvienoto Nāciju Organizācija, tad kopš konflikta sākuma Ukrainas Austrumos pagājušajā gadā, kopumā ir bojāgājuši jau teju 7000 cilvēku. Savukārt vairāk nekā pusotrs miljons konflikta dēļ bija spiesti pamest savu dzīvesvietu.
