Tostarp tas ir gan saspīlējums ar Krieviju Ukrainas krīzes dēļ, gan vairākas militārās misijas ārvalstīs. Viņas plāns paredz, ka nākamajos gados Vācijas armijas skaitliskajam sastāvam jāpalielinās par vairākiem tūkstošiem karavīru. Vācijas armija - Bundesvērs - drīz kļūs lielāka. Nākamajos gados tai pievienosies vairāki tūkstoši papildu karavīru, otrdien, 10.maijā, paziņoja fon der Leiena.
Viņas plāns pieliks punktu 25 ilgušajai Vācijas bruņoto spēku samazināšanai. Aukstā kara laikā 1980. gadu vidū Bundesvērā bija 585 000 karavīru, bet kopš Vācijas atkalapvienošanās to skaits šobrīd samazinājies līdz 177 000. 2011.gadā Vācija atteicās no obligātā militārā dienesta, un toreiz tika ieviests arī ierobežojums, ka armijas skaitliskais sastāvs nedrīkst pārsniegt 185 000 cilvēku.
Aizsardzības ministres fon der Leienas plāns paredz atcelt šo ierobežojumu.
Bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam nākamo septiņu gadu laikā vajadzētu pieaugt par 14 300 militārpersonām un 4400 civilpersonām.
Sākotnēji armijas štata vietu skaits tiks palielināts par 7000 cilvēku, norādīja fon der Leiena. „Ir nepieciešams, lai armija tiek modernizēta visās jomās. Mums tas nozīmē pārtraukt šo tendenci visu laiku samazināt bruņotos spēkus. Vēstījums karavīriem ir skaidrs - ceturtdaļgadsimtu ilgušie samazinājumi bruņotajos spēkos ir beigušies. Tiem atkal ir laiks kļūt lielākiem," pauž fon der Leiena.
Karavīrus pārstāvošā Bundesvēra asociācija apsveica ministres ierosinājumu, to nosaucot par virziena maiņu par „180 grādiem”. Asociācijas vadītājs Andrē Vistners ziņu aģentūrai DPA tomēr arī pauda sarūgtinājumu, ka šis solis sperts tik vēlu. Viņš norādīja, ka tagad būs jātērē daudz naudas reklāmām, lai armijas personāla rindās atgūtu cilvēkus, kas tika atlaisti iepriekšējos gados.
Fon der Leiena paziņoja, ka bruņoto spēku palielināšana ir „nepieciešama ņemot vērā esošo situāciju.” Rietumvalstu un Krievijas attiecības ir saspīlētas Ukrainas konflikta dēļ. Vācijai arī ir 16 militārās misijas ārvalstīs, karavīri arī tikuši norīkoti valsts iekšienē, lai atbalstītu vietējās varasiestādes migrācijas un bēgļu krīzes laikā.
Berlīnes paziņojumu arī var vērtēt kā atbildi ASV vairākkārtējiem aicinājumiem NATO dalībvalstīm palielināt aizsardzības budžetus. Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama aprīlī vizītēs laikā Vācijā tostarp paziņoja, ka „Eiropa dažkārt ir bezrūpīgi izturējusies pret pašas drošību.”
Vācija arī iesaistās NATO centienos atbalstīt alianses austrumu flanga dalībvalstu aizsardzību. Pirms pāris nedēļām medijos tika ziņots, ka Vācija esot gatava dislocēt Lietuvā bataljona lieluma vienību.
Aizsardzības ministres plāns stiprināt Vācijas armiju guvis atbalstu ne tikai viņas pašas konservatīvo partijas, bet arī koalīcijas partneru sociāldemokrātu rindās.
Tajā pašā laikā opozīcijā esošās Kreisās partijas pārstāve Kristīne Buholca noraidīja priekšlikumu, paziņojot, ka Vācijai nav vajadzīgi jauni karavīri. Viņa pauda, ka Vācijai trūkst militārā personāla tādēļ, ka aizsardzības ministre fon der Leiena sūta arvien vairāk karavīru uz NATO austrumu dalībvalstīm, lai stiprinātu fronti pret Krieviju. Buholca paziņoja, ka „tas veicina nevis mieru, bet pastiprinātu saspīlējumu.”
