ĪSUMĀ:
- Pērn augustā Berlīnē nogalināts čečenu izcelsmes Gruzijas pilsonis.
- Vācijas prokuratūra secināja: slepkavību pasūtīja Kremlis, izpildīja Krievijas pilsonis.
- Prokuratūra: slepkavības iemesls bija upura nepatika pret Kremli.
- Vācijas ārlietu ministrs: Saistībā ar šo lietu Berlīne rezervē tiesības noteikt sankcijas pret Krieviju.
- Krievija līdz šim ir noliegusi saistību ar šo slepkavību.
Slepkavībā aizdomās turamo notvēra tajā pašā dienā pēc tam, kad aculiecinieki bija redzējuši, kā viņš Šprē upē iemeta parūku, velosipēdu un pistoli. Līdz šim brīdim vīrietis atrodas apcietinājumā.
Vācijas Ģenerālprokuratūra pēc gandrīz gadu ilgas izmeklēšanas šogad 18. jūnijā paziņoja, ka Hangošvili slepkavību pasūtījis Kremlis, bet to izpildījis Krievijas pilsonis vārdā Vadims K., kuram izvirzītas apsūdzības. Slepkava Vācijā ieradās, izmantojot viltotus dokumentus.
Prokuratūra uzskata, ka slepkavības iemesls bija upura nepatika pret Kremli un pret Krievijas autonomo republiku Čečenijas un Ingušijas līderiem.
Jau neilgi pēc Hangošvili slepkavības Vācijas varasiestādes nāca klajā ar pieļāvumu, ka viņa nāvē varētu būt ieinteresēta Krievijas valsts. Šādām aizdomām bija pamats.
Hangošvili bija čečenu izcelsme, un viņš Čečenijas otrā kara laikā no 2000. līdz 2004.gadam komandēja nemiernieku vienību, kas cīnījās pret Krievijas spēkiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins viņu raksturoja kā “ļoti cietsirdīgu un asinskāru kaujinieku” un apgalvoja, ka Hangošvili bijis iesaistīts vairākos terora aktos Maskavas metro. Maskava bija pieprasījusi viņa izdošanu.
Hangošvili vairākus gadus dzīvoja Vācijā, kur bija lūdzis patvērumu.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss paziņojis, ka saistībā ar šo lietu Berlīne sev rezervē tiesības noteikt sankcijas pret Krieviju.
Vispirms gan esot jāsagaida tiesas spriedums.
Arī Vācijas parlamenta – Bundestāga – deputāts Konstantīns fon Nocs no opozīcijā esošās Zaļās partijas uzskata, ka Berlīnei būtu nopietni jāreaģē.
“Uzskatu, ka mūsu izlūkošanas un drošības dienestiem vispirms ir rūpīgi jāizanalizē šī lieta, un tad Vācijai būtu jāizlemj, kādas sankcijas ir nepieciešamas. Tās ir nopietnas apsūdzības. Ja kāda valsts organizē slepkavību citā valstī, tad tas ir ļoti nopietns incidents. Ja šīs apsūdzības apstiprināsies un tiesa atzīs apsūdzētā vainu, tad ir jāseko nopietnai atbildei, jo šādu incidentu nedrīkst ignorēt,” Nocs sacīja raidsabiedrībai “Deutsche Welle”.
Vācija pērn decembrī izraidīja divus Krievijas diplomātus, tādējādi paužot neapmierinātību ar Maskavas nevēlēšanos sadarboties Hangošvili slepkavības izmeklēšanā.
Krievija līdz šim ir noliegusi saistību ar Hangošvili slepkavību. Krievijas vēstnieks Berlīnē Sergejs Nečajevs Vācijas Ģenerālprokuratūras izvirzītās apsūdzības nodēvēja par nepamatotām.
Hangošvili slepkavība ļauj vilkt paralēles ar bijušā dubultspiega Sergeja Skripaļa saindēšanu Anglijas pilsētā Solsberijā 2018. gadā. Britu varasiestādes uzskata, ka to veikuši Krievijas specdienesti.
