Vācijā parlamenta vēlēšanās augsta vēlētāju aktivitāte

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vēlētāju aktivitāte Vācijā šodien, vēlot jauno Bundestāgu, ir augsta. Daudzviet Vācijā dienas pirmajā pusē nobalsojušo skaits bijis pat par 10% lielāks nekā iepriekšējās vēlēšanās šādā pašā laikā, tā liecina Federālā vēlēšanu dienesta dati. Par vēlēšanu norisi ziņo Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.

Vēlētāju noskaņojums Vācijā

"Nu, kā lai to pasaka...Ar labu sajūtu. Ar cerību, ka viss varētu izvērsties tā, kā to neviens negrib, lai tas izvērstos," stāsta kāds vēlētājs. 

Vācijā parlamenta vēlēšanās augsta vēlētāju aktivitāte
00:00 / 03:30
Lejuplādēt
Tā saka no vēlēšanu iecirkņa Bonnā nupat iznācis kāds laipns, bet steidzīgs vīrietis, sīkāk nepaskaidrodams, ko īsti nozīmē šie mīklainie vārdi, un par kādu partiju balsojis. Savu vēlēšanu favorītu noslēpumā patur arī Mihaels, jauns vīrietis ar bērnu ratiņiem pie rokas.

"Ar zināmām bažām. Jo viss ir tik haotiski... Nav zināms, kā viss beigsies. “Alternatīva Vācijai” varētu kļūt ļoti spēcīga, un nav zināms, kādā koalīcijā organizēsies pārējās partijas. Turklāt pirmsvēlēšanu solījumi arī nav diez ko izcili. Tāpēc ir ļoti grūti izlemt. Nu gan beidzot esmu izlēmis, taču bija grūti. Nav tādas partijas, kura piedāvātu to, ko es vēlos," stāsta Mihaels. 

Savukārt kādam citam vislielākais uztraukums ir par “Alternatīvu Vācijai:

"Šodien jautājums ir par to, vai partija “Alternatīva Vācijai” iekļūs parlamentā. Jo lielās partijas ir pieļāvušas kļūdas, kas ir iemesls, kāpēc cilvēki balso par šo jauno nacistu partiju. Tas ir vienkārši kauns un negods," viņš neslēpj sašutumu.

Arī LTV korespondents Imants Frederiks-Ozols seko Vācijā notiekošajām vēlēšanām. Viņš apstiprina, ka bijusi augsta vēlēšanu aktivitāte - pirmajā dienas daļā balsot devušies par 10% vairāk vēlētāju nekā pagājušajās vēlēšanās tajā pašā laikā. Viņš piebilst, ka jāņem vērā, ka Berlīnē notika maratons, kas aizkavēja daļu cilvēku, kas pie urnām dosies tikai tagad. 

Tomēr vēlēšanu gaitā izskanējusi kritika, ka kampaņa bijusi neizteiksmīga būtisku vēlēšanu laikam. Tāpat pastāv iespēja, ka sociāldemokrāti pāries opozīcijā. Tomēr viņu līderis Martins Šulcs vēl no rīta aicināja vēlētājus doties pie urnām, nemetot plinti krūmos.

Frederiks-Ozols norāda, ka vēlēšanas būtībā ir par trešo vietu. Politiskais "establišments" Vācijā varētu vēlēties, lai 3. vietā nonāk liberāldemokrāti - tādā gadījumā sociāldemokrāti varētu nonākt opozīcijā, kuru pretējā gadījumā varētu valdīt "Alternatīva Vācijai", un ar šo partiju nāktos vairāk rēķināties. 

Vēlēšanas ir ļoti masīvas - kopumā vēlētāji balso par gandrīz 5 000 kandidātu. Berlīnē vien strādā 21 000 brīvprātīgo, un vēlēšanu komisijās vien darbojas 90 000 cilvēku, norāda Frederiks-Ozols. 

Kritika vēlētāju aptaujām

Latvijas Radio sarunās ar balsotājiem var manīt arī izteiktu skepsi par vēlētāju aptaujām, kas pēdējās nedēļās arvien no jauna publicētas gandrīz ik dienas, pārvēršot vēlēšanu cīņu maratonā par punktiem un procentiem. 

"Man nepatīk šīs aptaujas un statistikas, kas tiek izrādītas jau vairākas nedēļas pirms vēlēšanām. Ir sajūta, ka vienmēr jau iepriekš ir skaidrs, kādas kuram izredzes, un paliek maz vietas pārsteigumiem. Manuprāt, aptaujas ietekmē arī cilvēku izvēli. Jā, tā vienmēr ir bijis, bet gribas jautāt: kāpēc tas vajadzīgs?" pārmet kāda sieviete.

Aptaujas kritizē arī politiķis, bijušais Ziemeļreinas-Vestfālenes parlamenta deputāts Bernhards fon Grīnbergs. Viņa izvēle ir skaidra: sociāldemokrāti.

"Jau citās valstīs ir pierādījies, ka vēšanu rezultāti mēdz atšķirties no aptaujām. Tāpēc uzskatu, ka nemitīga diskutēšana par aptauju rezultātiem ir demokrātijas katastrofa.

Tā vietā, lai spriestu par saturu, tiek runāts par to, kurš uzvarējis kaut kādā pēdējā aptaujā, kurš ar ko kādu koalīciju veidos. Tātad tiek diskutēts nevis par saturu, bet par apsvērumiem. Tas, kas tiek noskaidrots aptaujās, ir vien nedaudzu cilvēku viedoklis, kuru nepacietīgi gaida un apspriež mediji," norāda Bernhards fon Grīnbergs.

Partijas un to iespējamie rezultāti

Pirmās aptaujas, tā saucamie provizoriskie rezultāti, Vācijā tiks publicēti, sākot no pulksten sešiem vakarā pēc Vācijas laika, kad tiks slēgti vēlēšanu iecirkņi.

Kancleres Merkeles pārstāvētā Kristīgo demokrātu savienība un tās māsaspartija Bavārijā Kristīgi sociālā savienība (Grīnberga kritizētajās) aptaujās ir stabili pirmajā vietā ar aptuveni 35% vēlētāju atbalstu. Tagadējās valdības koalīcijas partneri sociāldemokrāti, kurus vada bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs, bauda aptuveni 20% atbalstu.

Piecu procentu barjeru, gaidāms, pārvarēs vēl četras partijas. Brīvo demokrātu partija, galēji kreiso partija "Die Linke", zaļie, kā arī pirmo reizi federālajā parlamentā iekļūs labējā pretimigrācijas partija „Alternatīva Vācijai”.

Visām četrām partijām atbalsts ir aptuveni 10%, un tās cīnās par to, kura kļūs par trešo lielāko spēku Bundestāgā.

Tomēr pretēji dažu valstu mediju paustajam, ka patiesībā atbalsts "Alternatīva Vācijai" varētu būt vēl lielāks, pati partija ne uz ko tādu necer, un LTV žurnālists Imants Frederiks-Ozols ziņo, ka lielākā vēlēšanu intriga patiesībā ir par to, vai atkal veidosies lielā koalīcija ar sociāldemokrātiem, vai arī viņi pāries opozīcijā un vadīs to - pēc vēlēšanām gaidāms ilgas un smagas koalīcijas veidošanas sarunas.

Savukārt Toms Ancītis speciāli Latvijas Radio raksta, ka vēlēšanu uzvarētājiem nāksies risināt vairākas samilzušas problēmas. Piemēram, lai gan Vācija ir bagāta valsts, tai iet gaužām slikti ar digitalizācijas risinājumiem, un ir bažas par pārlieku elastīgo darba tirgu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti