Laika posmā no 2000. līdz 2007. gadam vairākos Vācijas reģionos tika pastrādātas vairākas nežēlīgas slepkavības. Dzīvību zaudēja astoņi turku tautības vīrieši, viens grieķis, kā arī kāda policiste. Ilgu laiku izmeklētājiem neizdevās atrast notikušā vaininiekus. Tieši tāpēc Vācijas sabiedrība 2011.gada novembrī bija īpaši satriekta, uzzinot, ka imigrantu slepkavību virknē, par kuru pastrādāšanu policisti un mediji ilgstoši aizdomās turēja ārzemnieku bandas, pastrādājuši pašmāju rasisti. Pirmdien aizsāktā tiesas prāva tiek uzskatīta par nozīmīgāko terorisma noziegumu lietu kopš kreiso kaujinieku grupējuma - Sarkanās armijas frakcijas - teroristu notiesāšanas pirms 36 gadiem.
Galvenā apsūdzētā šajā lietā ir 38 gadus vecā neonacistu teroristu šūniņas - Nacionālsociālistu pagrīdes biedre Beāte Čēpe. Apsūdzība uzskata, ka noziegumus Čēpe pastrādājusi kopā ar diviem citiem neonacistu grupas biedriem - Uvi Mundlosu un Uvi Bēnhartu -, kuri abi 2011.gada novembrī izdarīja pašnāvību. Pēc šī notikuma Čēpe esot uzspridzinājusi viņu kopīgo mājokli un četras dienas vēlāk padevusies policijai. Čēpe tagad tiek arī apsūdzēta par līdzdalību 15 bruņotās laupīšanās, ļaunprātīgā dedzināšanā un slepkavību mēģinājumos, kas notikuši, sarīkojot bumbu sprādzienus. Vēl četriem vīriešiem šajā lietā izvirzītas mazāk smagas apsūdzības par dažāda veida atbalsta sniegšanu nacionālsociālistu pagrīdei.
Apsūdzētā jau 18 mēnešus atrodas apcietinājumā un šajā laikā oficiāli nav runājusi un neplāno pārtraukt klusēšanu arī prāvas laikā. Tāpēc tiek plānots, ka tiesas process varētu ilgt vairāk nekā divus gadus. Bojā gājušo tuvinieki vēlas noskaidrot, pēc kādiem principiem tika izvēlēti nogalinātie imigranti un vai šīs izvēles izdarīšanā nav palīdzējušas arī citas reģionālās neonacistu grupas. Ja tiesa Čēpi atzīs par vainīgu, viņai draud mūža ieslodzījums.
Nacionālsociālistu pagrīdes slepkavību lieta ir izraisījusi plašu rezonansi Vācijas sabiedrībā. Galvenokārt jau tāpēc, ka lietu tik ilgi neizdevās atklāt. Tieši tāpēc tiesībsargājošās iestādes tiek vainotas nolaidībā. Uz to norāda arī advokāte Andželika Leksa, kas tiesā pārstāv slepkavību upuru intereses: „Šis process ir tiešām skandalozs. Galēji labējā grupējuma teroristi ir pastrādājuši virkni slepkavību. Desmit gadu laikā viņi nogalināja desmit cilvēkus. Slepenie dienesti, kuriem ir savi aģenti un spiegi, kas darbojas šajā sfērā, izrādījās nespējīgi sniegt savu ieguldījumu šajā izmeklēšanā,” saka Leksa.
Vācijas sabiedrībā tagad sākušās diskusijas par to, cik nopietni ir neonacistu draudi un cik reāla ir tiesībsargājošo iestāžu spēja novērtēt tos un pretoties šiem draudiem. Pagājušā gada jūlijā no amata bija spiests atkāpties Vācijas iekšējās izlūkošanas dienesta priekšnieks, uzzinot, ka vairāki ar šo lietu saistītie dokumenti ir tikuši iznīcināti. Tika izveidota īpaša parlamenta komisija, lai noskaidrotu neizdarību cēloņus. Šis skandāls ir atklājis arī savdabīgu tīklu starp slepenajiem dienestiem un galēji labējiem grupējumiem. Valsts dienesti regulāri apmaiņā pret naudu esot ieguvuši viņiem nepieciešamo informāciju.
Vācijas kanclere Angela Merkele šīs imigrantu slepkavības ir nosaukusi par apkaunojumu visai valstij, atvainojoties arī vairākiem bojā gājušo tuviniekiem, kas sākotnēji tika turēti aizdomās.
Pēc šiem paziņojumiem Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Peters Frīdrihs ir solījis reformēt slepenos dienestus pašos pamatos, lai uzlabotu savstarpējo koordināciju un nodrošinātu amatpersonu atbildību.
