Briselē norāda, ka sestdien eirozonas finanšu ministru sanāksmē būs jāpieņem nozīmīgs lēmums, lai arī kāds tas būtu. Piektdienas vakarā par priekšlikumu paketi gan balso Grieķijas parlaments, un iebildumus pret to pauduši vairāki deputāti no paša premjera Alekša Cipra vadītās partijas „Syriza”.
Grieķijas valdības jauniesniegtais reformu plāns eirozonā izraisījis gan pozitīvas, gan piesardzīgas reakcijas. Francijas prezidents Fransuā Olands to novērtēja atzinīgi, paziņojot, ka jaunie priekšlikumi ir „nopietni un ticami,” un ka „grieķi parādījuši apņēmību palikt eirozonā.”
„Grieķi tikko apliecinājuši vēlmi palikt eirozonā, jo programma, kuru viņi piedāvā, ir nopietna un uzticama. Fakts, ka viņi to iesniegs parlamentā, parāda varu, saistības un pat drosmi,” sacīja Olands.
Tajā pašā laikā viņš brīdināja, ka „nekas vēl nav izlemts”. Šobrīd priekšlikumus izvērtē starptautisko aizdevēju eksperti, sestdien notiks eirozonas finanšu ministru sanāksme, bet svētdien - Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samits.
Itālijas premjers Mateo Renci paziņoja, ka viņš ir optimistiski noskaņots un cer, ka vienošanās par Grieķijas reformu un jauna aizdevuma paketi tiks panākta jau sestdien.
Tomēr ietekmīgās Vācijas komentāri bijuši daudz piezemētāki un Berlīne detaļās nav komentējusi jauno plānu. Valdības pārstāvis Štefans Zeiberts norādīja, ka Vācija atturas no vērtējuma un gaida, ka ar savu viedokli klajā nāks kreditoru eksperti.
Savukārt Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka sestdien eirozonas finanšu ministriem „būs jāpieņem nozīmīgs lēmums”, lai arī kāds tas būtu. Viņš Grieķijas premjera Alekša Cipra valdības iesniegtos priekšlikumus novērtēja kā „pamatīgus,” bet norādīja, ka Grieķijas parlamenta atbalsts tiem dos „vairāk ticamības.”
Plāns arī pirmo reizi iesniegts apstiprināšanai valsts parlamentā, izraisot jaunas diskusijas par to, kāpēc vajadzēja rīkot ievērojamas izmaksas prasošu referendumu, kurā taupības politiku grieķu tauta noraidīja. „Premjers prasa atļauju par spīti tam, ka viņam jau ir tāda. Ar to viņš vēlas paplašināt atbildību par kriminālām kļūdām, kuras viņš pieļāvis pēdējos piecos mēnešos,” kritisks bija opozīcijas partijas loceklis Andreass Loverds.
Ziņots, ka eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) trešdien saņēmis Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Lūgums ESM ir pirmais solis, ko eirozonas valstu līderi Atēnām pieprasīja ārkārtas sēdē otrdien.
Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā.
5.jūlijā Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
