Vienošanās par centriski kreisās koalīcijas izveidi panākta divus mēnešus pēc Bundestāga vēlēšanām, kurās Sociāldemokrātiskā partija apsteidza līdz šim valdījušo Kristīgo demokrātu savienību.
Šolcs pauda cerību, ka panākto vienošanos nākamo desmit dienu laikā oficiāli apstiprinās koalīcijas sarunās iesaistītās partijas.
Topošā ārlietu ministre sola stingrāku politiku pret Krieviju un Ķīnu
Paredzams, ka sociāldemokrāti kontrolēs sešas ministrijas, "zaļo" pārziņā būs piecas ministrijas, bet "brīvie demokrāti" (FDP) vadīs četras ministrijas.
Valdības vadītājs būs sociāldemokrātu līderis Olafs Šolcs, papildus tam sociāldemokrāti uzņemsies vadību Iekšlietu, Aizsardzības, Veselības, Būvniecības, kā arī Sociālo lietu un Ekonomiskās sadarbības ministrijās.
"Zaļo" kontrolē nonāks Ārlietu, Lauksaimniecības, Vides un Ģimenes lietu ministrijas, kā arī jaunizveidota ministrija, kas apvienos ekonomikas un klimata jomas.
FDP pārziņā būs Finanšu, Satiksmes, Izglītības un Tieslietu ministrijas.
Sagaidāms, ka finanšu ministra amatā darbosies "brīvo demokrātu" līderis Kristians Lindners.
Savukārt "zaļo" līdere Annalēna Bērboka kļūs par pirmo sievieti, kas uzņēmusies Vācijas ārlietu ministra pienākumus.
Bērboka paudusi apņēmību pievērst lielāku uzmanību cilvēktiesību ievērošanai pasaulē, viņa arī sola ieturēt stingrāku kursu attiecībās ar Krieviju un Ķīnu.
Palielinās minimālo algu, samazinās balsošanas vecumu
Topošais kanclers Olafs Šolcs uzsvēra, ka jaunās valdības politikas stūrakmeņi būšot "suverēna Eiropa", draudzība ar Franciju un sadarbība ar ASV, tādējādi turpinot tradīciju, kas pastāv kopš Otrā pasaules kara.
Koalīcijas vienošanās paredz, ka no 2023. gada Vācija atjaunos konstitūcijā noteiktos valsts parāda ierobežojumus, bet līdz 2030. gadam atteiksies no ogļu izmantošanas enerģijas ražošanā. Nākamā valdība arī plāno legalizēt marihuānas lietošanu.
Jaunā valdība sola, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 12 eiro stundā. Dzīvokļu izīrētājiem būs aizliegts paaugstināt īres maksu vairāk nekā par 11% trīs gadu laikā. Savukārt vecums, no kura vācieši drīkstēs balsot parlamenta vēlēšanās, tiks samazināts no 18 uz 16 gadiem.
Jaunās valdības viens no pirmajiem uzdevumiem būs samazināt saslimstību ar Covid-19, kas ir sasniegusi rekordlielus apmērus, radot noslodzi veselības aprūpes sistēmai.
