Sadaļas Sadaļas

Vācijā notiek parlamenta vēlēšanas

Šodien pasaules uzmanība pievērsta Vācijai, kur norisinās parlamenta vēlēšanas. Tās zīmīgas ar to, ka amatu pēc 16 gadiem kanclera krēslā pametīs Angela Merkele. Aptaujas liecina, ka cīņa parlamenta vēlēšanās būs sīva. Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām vairākuma koalīcijas sastādīšanai būs nepieciešamas vismaz trīs partijas. Tas vedina domāt, ka Vāciju gaida mokoši ilgs jaunās valdības veidošanas process. 

Vācijā notiek parlamenta vēlēšanasRihards Plūme

Vēlēšanu iecirkņi Vācijā jau atvērti un cilvēki steidz nobalsot par sev tīkamo politisko spēku. Kopumā vēlēšanās piedalās 47 partijas. Lai iekļūtu parlamentā nepieciešams pārvarēt 5% barjeru. Pēdējās vēlēšanās parlamentā iekļuva sešas partijas, un tieši tikpat un tieši tās pašas partijas varētu iekļūt parlamentā arī šoreiz. Tiesa, skaidrs, ka vietu sadalījums būs cits.

Lai gan pēdējo nedēļu laikā sociāldemokrāti bija izvirzījušies līderpozīcijās, neilgi pirms vēlēšanām Kristīgo demokrātu savienības un Kristīgi sociālās savienības bloks spējis pietuvoties. Par SPD gatavi balsot 25% vāciešu, kamēr CDU atbalstu izteikuši 23% respondentu. Tieši starp šiem diviem spēkiem un to līderiem, sociāldemokrātu kanclera kandidātu Olafu Šolcu un kristīgo demokrātu kanclera kandidātu Armīnu Lašetu gaidāma galvenā cīņa.

Zaļos atbalsta 16% aptaujāto, un sagaidāms, ka šī partija spēlēs būtisku lomu nākamajā koalīcijā. Zaļajiem ar 10,5% seko liberālā Brīvo demokrātu partija, kas var kļūt par izšķirošo politisko spēku koalīcijas veidošanā. Savukārt par labējo eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD), ar kuru visas partijas atteikušās sadarboties, grasās balsot 10% vēlētāju. Bet atbalsts kreiso ekstrēmistu partijai "Die Linke" (“Kreisie”) noslīdējis līdz 5% atzīmei, kuru nepārvarot partija var zaudēt savu pārstāvniecību Bundestāgā. Arī šī partija teorētiski varētu iekļūt koalīcijā, un par to aktīvi brīdināja konservatīvie, norādot, ka tāda koalīcija būtu ekstrēms drauds Eiropas Savienībai.

Un jāmin, ka arī vairākus gadus pēc Berlīnes mūra krišanas atšķirības starp Rietumiem un Austrumiem joprojām pastāv un to var attiecināt arī uz to, kā balso vēlētāji. Proti, austrumos lielāks atbalsts ir tādām partijām kā “Alternatīva Vācijai” un „Kreisie”, savukārt blīvi apdzīvotajos rietumos, īpaši, lielajās pilsētās, lielāks atbalsts ir zaļajiem.

Savu balsi vēlēšanās ir tiesīgi atdot aptuveni 60 miljoni vāciešu, no kuriem lielākā daļa ir sievietes. Un vairāk ir arī gados vecu vēlētāju, kuru skaits ar katrām vēlēšanām pieaug. Gana liels skaits vēlētāju savu balsi jau atdevuši pasta balsojumā. Tomēr vēlēšanu priekšvakarā bija īpaši daudz „neizlēmušo”. Vienā no aptaujām konstatēts, ka to vāciešu skaits, kas vēl brīdi pirms vēlēšanām nebija izšķīrušies, par kuru partiju balsot un vai balsot vispār, sasniedza 35%. Vēlētāju aktivitāte Vācijas federālajās vēlēšanās parasti ir augstāka nekā federālo zemju un vietējās vēlēšanās. Zemākā aktivitāte, kas sasniedza 71% bija 2009.gadā, kas bija Merkeles otrā uzvara vēlēšanās.

Prognozes jeb "exitpoll" dati tiek publicēti uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas plkst.18 vakarā. Savukārt provizoriskie rezultāti varētu parādīties agrā rītā. Oficiālie rezultāti tomēr netiks publicēti vēl vairākas nedēļas.

Jaunievēlētais Bundestāgs kopā pirmo reizi sanāks 30 dienu laikā pēc vēlēšanām. Bet tas nenozīmē, ka līdz tam laikam būs jauna valdība. Koalīcijas veidošanas process parasti ir ilgs un ievelkas pat vairākus mēnešus. Līdz jaunā valdība sāks pildīt savus pienākumus, Angela Merkele turpinās ieņemt kanclera amatu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt