Parlamenta vēlēšanu pirmie provizoriskie rezultāti rāda, ka visvairāk balsu saņēmuši sociāldemokrāti (25,8%), bet nedaudz atpaliek kristīgie demokrāti ar 24,2% balsu. Trešajā vietā ierindojušies "zaļie" ar 14,3% balsu, savukārt ceturto vietu ieņem Brīvo demokrātu partija ar 11,5% balsu. Gan "zaļie", gan brīvie demokrāti varētu iesaistīties nākamās valdības veidošanā, apvienojot spēkus vai nu ar sociāldemokrātiem, vai arī kristīgajiem demokrātiem.
Piektajā vietā ar 10,6% balsu ierindojusies eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai", ar kuru citas partijas negrasās sadarboties. Savukārt uz 5% robežas, kas jāpārvar iekļūšanai parlamentā, balansē radikālo kreiso partija "Die Linke".
"Lielo koalīciju" varētu aizstāt ar "luksofora" vai "Jamaikas" koalīciju
Vācijas parlamenta vēlēšanas šoreiz zīmīgas ar to, ka amatu pēc 16 gadiem kanclera krēslā pametīs Angela Merkele.
Sociāldemokrātu līderis Olafs Šolcs svētdien vakarā pauda viedokli, ka Vācijas vēlētāji šajās vēlēšanās devuši priekšroku viņam kā nākamajam Vācijas kancleram. Kristīgo demokrātu līderis Armīns Lašets atzina, ka vēlēšanu rezultāts nav tik labs kā gaidīts, tomēr arī viņš izteica apņēmību ķerties pie nākamās valdības veidošanas.
Tas, ka vēlēšanās nav redzams skaidri izteikts uzvarētājs, nozīmē, ka Vāciju gaida mokoši ilgs jaunās valdības veidošanas process. TV diskusijā svētdienas vakarā vadošo partiju līderi gan pauda apņēmību, ka jauno valdību vajadzētu izveidot līdz Ziemassvētkiem.
Ja Merkele turpinās vadīt valdību līdz 17. decembrim, valdīšanas ilguma ziņā viņa būs pārspējusi savu politisko krusttēvu Helmūtu Kolu, kurš bija Vācijas kanclers no 1982. līdz 1998. gadam.
If results remain so tight, coalition building will probably take a LONG time.
— Thomas Sparrow (@Thomas_Sparrow) September 26, 2021
And for Angela #Merkel that would mean one thing: she could break Helmut Kohl's record as the republic's longest-serving leader.
She would have to be in power until December 17 (5,869 days in office) pic.twitter.com/48qXkeQFVF
Iespējams, pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām vairākuma koalīcijas veidošanai būs nepieciešamas vismaz trīs partijas.
Divas iepriekšējās Bundestāga vēlēšanas 2013. un 2017. gadā noveda pie tā sauktās "lielās koalīcijas" veidošanas, kurā ietilpa abas lielākās Vācijas partijas: kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti.
Šoreiz iespējami arī vairāki citi varianti, piemēram, tā saukta "luksofora koalīcija" starp sociāldemokrātiem, Brīvo demokrātu partiju un "zaļajiem". Savukārt kristīgie demokrāti varētu mēģināt veidot tā saukto "Jamaikas koalīciju" ar brīvajiem demokrātiem un zaļajiem (koalīciju nosaukumi radušies no partiju krāsām un to salikumiem).
Sešu partiju salikums
Vācijas parlamenta vēlēšanās kopumā vēlēšanās piedalās 47 partijas. Lai iekļūtu parlamentā nepieciešams pārvarēt 5% barjeru.
Pēdējās vēlēšanās parlamentā iekļuva sešas partijas, un tieši tikpat un tieši tās pašas partijas varētu iekļūt parlamentā arī šoreiz. Tiesa, skaidrs, ka vietu sadalījums būs cits. Savu balsi vēlēšanās tiesīgi atdot aptuveni 60 miljoni vāciešu, no kuriem lielākā daļa ir sievietes. Un vairāk ir arī gados vecu vēlētāju, kuru skaits ar katrām vēlēšanām pieaug. Gana liels skaits vēlētāju savu balsi bija atdevuši iepriekš, pasta balsojumā. Mediju ielenkumā rīta pusē savu balsi atdeva arī partiju kanclera kandidāti un prezidents Valters Šteinmeiers.
Savukārt kāda no vēlētājām pie vēlēšanu iecirkņa žurnālistiem norādīja, ka pirms vēlēšanām skatījusies debates, lai lēmumu pieņemt būtu vieglāk, taču ar laiku tās apnikušas.
“Es beigās jau televīzijā vairs debates neskatījos, mani tās kaitināja. Viens saka vienu, cits saka citu, un viņi diskutēja par tik daudzām lietām, pie kurām, es ceru, ka viņi arī turēsies pēc vēlēšanām,” teica sieviete.
Savukārt kāds vīrietis sacīja, ka Merkeles aiziešana ir skumja vēsts gan Vācijai, gan Eiropai.
„Es ilgi domāju, par ko balsot. Lēmumu pieņemt nebija viegli. Merkele pamet amatu un es domāju, ka tas ir ļoti skumji Vācijai un Eiropai, un viņas aizstājējam nāksies pierādīt sevi. Man svarīgākais ir, lai Eiropa joprojām paliek stipra un arī Vācija ir stipra. Un pēc tā arī pieņēmu lēmumu,” norādīja vēlētājs.
Koalīcijas veidošana var ilgt vairākus mēnešus
Šīs vēlēšanas un laiks pirms tām pagājis klimata jautājumu zīmē, kas arvien lielākam skaitam vāciešu ir būtiski. Arī viena no vēlētājām pēc nobalsošanas atzina, ka pārmaiņas šajā ziņā ir nepieciešamas un nekas daudz pēdējās desmitgadēs šī jautājuma risināšanā nav paveikts.
Savukārt neierasti notikumi risinājās valsts rietumos esošajā Vupertālē. Tur vēlēšanas tika apgrūtinātas Otrā pasaules kara laika bumbas dēļ. Proti, apkārtnē, kur atrodas pieci vēlēšanu iecirkņi, tika uzieta nesprāgusī bumba. Vairāki vēlētāji devās balsot, neskatoties uz amatpersonu aicinājumiem nogaidīt.
Oficiālie vēlēšanu rezultāti netiks publicēti vēl vairākas nedēļas. Jaunievēlētais Bundestāgs kopā pirmo reizi sanāks 30 dienu laikā pēc vēlēšanām. Bet tas nenozīmē, ka līdz tam laikam būs jauna valdība. Koalīcijas veidošanas process parasti ir ilgs un ievelkas pat vairākus mēnešus. Līdz jaunā valdība sāks pildīt savus pienākumus, Angela Merkele turpinās ieņemt kanclera amatu.
