Abas kaimiņienes - gan Beļģija, gan Vācija - ir starp tām, kuras uzņēmušas ievērojamu skaitu bēgļu un patvēruma lūdzēju.
Beļģija lūdza kaimiņieni uzņemt 350 cilvēku, kuri, kā norāda Beļģijas varas iestādes, iepriekš ir reģistrējušies Vācijā. Tagad Vācija ir piekritusi uzņemt aptuveni pusi no viņiem.
Saskaņā ar Eiropas Savienības nosacījumiem, tā valsts, kurā cilvēki ierodas pirmajā un pieprasa patvērumu, ir arī atbildīga par viņu tālāko likteni.
Taču Vācija ilgstoši strīdējās ar Beļģijas iestādēm, neatzīstot, ka šo cilvēku pirkstu nospiedumu noņemšana un citas parastās formalitātes, kas šādos gadījumos notiek, būtu veiktas.
Vēl nesen līdzīgs strīds Vācijai izvērtās arī ar kaimiņos esošo Nīderlandi, kas arī pieprasīja, lai Vācija uzņem atpakaļ 450 patvēruma meklētāju, kuri no Vācijas ienākuši Nīderlandē.
Tas, kā notiek patvēruma meklētāju procesa uzraudzīšana, Eiropā arvien ir liels diskusiju temats, īpaši pēc ievērojamās bēgļu un imigrācijas krīzes, kas ļāva valstīm atskārst, ka līdz šim pieņemtie likumi ne visos gadījumos darbojas.
