Vācijā nenobalso par «Nord Stream 2» labvēlīgiem noteikumiem

Vācijas parlamentam nav izdevies nobalsot par izmaiņām jaunajā Eiropas gāzes direktīvā. Valdība bija ierosinājusi izmaiņas, kas ļautu šo direktīvu neattiecināt uz Krievijas un Vācijas kopīgi celto gāzesvadu "Nord Stream 2". Iepriekš pret šādu balsojumu bija iestājusies Ukraina, nodēvējot to par apdraudējumu gāzes tranzītam caur Ukrainu uz Eiropu.

Vācijā nenobalso par «Nord Stream 2» labvēlīgiem noteikumiemUģis Lībietis

    Pirms dažām dienām Vācijas mediji ziņoja, ka valdošā koalīcija ir izstrādājusi likumprojektu, kas palīdzētu aizsargāt jauno gāzesvadu "Nord Stream 2" no Eiropas Savienības jaunās gāzes direktīvas noteikumiem. Trešā enerģijas pakete paredz, ka gāzes vada operatoram ir jābūt atdalītam no gāzes piegādātāja. Šāda prasība attiektos uz visiem gāzesvadiem, tostarp jūras gultnē celtajiem, kas savu darbību sāk pēc 2019. gada 23. maija. Daudzi eksperti iepriekš izteikušies, ka šāds direktīvas noteikums ir bijis tieši vērsts pret Krievijas kompāniju "Gazprom" un tās celto gāzesvadu "Nord Stream 2" Baltijas jūrā.

    Septembrī Vācijas parlaments iesniedza ratifikācijai atjaunoto gāzes direktīvu. Taču šīs nedēļas sākumā, vien divas dienas pirms izšķirošā balsojuma Bundestāgā, Vācijas valdošā koalīcija, kurā sadarbojas kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti, iesniedza likumprojekta labojumus, kuros minētais termiņš – 2019. gada 23. maijs – vairs nebija atrodams. Šādu rīcību vairāki eksperti traktēja kā mēģinājumu apiet Eiropas Savienības direktīvu. Savukārt valdība skaidroja, ka gāzes direktīva piešķir priviliģētu statusu jau esošajām investīcijām un par tādām ir uzskatāms arī gāzesvads "Nord Stream 2".

    Taču ceturtdien notikušajā balsojumā par šādiem valdības ierosinājumiem nobalsoja vien 133 deputāti. Kvorumam bija nepieciešamas 355 balsis. Iepriekš deputāti no partijas "Alternatīva Vācijai" bija aicinājuši Vācijas valdību aizsargāt "Nord Stream 2" būvniecībā iesaistītās Eiropas kompānijas no Amerikas Savienoto Valstu sankcijām. Tāpat tiek uzsvērts, ka šis gāzesvads ir neatņemama Vācijas energoapgādes sistēmas sastāvdaļa un jebkāda kavēšanās, nododot šo projektu ekspluatācijā, ir jānovērš, padarot ārvalstu sankcijas neefektīvas.

    Iepriekš satraukumu par Vācijā gaidāmo balsojumu bija izteikusi Ukraina, norādot, ka apstiprināšanas gadījumā Vācija pārkāptu iepriekš visu Eiropas Savienības dalībvalstu vienbalsīgi panāktu vienošanos. Kā norādīja Ukrainas premjerministrs Aleksejs Gončaruks, šādam iznākumam būtu tālejošas sekas gan visas Eiropas enerģētiskajai drošībai, gan arī Eiropas valstu solidaritātei. Un tieši šāds scenārijs atbilstu Krievijas īstenotajai stratēģijai – skaldīt un valdīt. Ukraina iepriekš vairākkārt ir paudusi bažas, ka gāzesvads "Nord Stream 2" var apdraudēt Krievijas dabasgāzes tranzītu uz Eiropas valstīm caur Ukrainas teritoriju.

    Cerot savākt vakar trūkstošo deputātu kvorumu, šo piektdien par gāzes direktīvas ratifikāciju paredzēts sarīkot atkārtotu balsojumu.

    KONTEKSTS:

    Jau šobrīd Krievija no Viborgas ostas, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas, gāzi pārvada pa Baltijas jūras gultni uz Vācijas ziemeļos esošo Greifsvaldes ostu caur gāzesvadu "Nord Stream" jeb ''Ziemeļu straume''. "Nord Stream 2" ir plāns blakus jau esošajām divām caurulēm piebūvēt klāt vēl divas.

    Projekta īpašnieks ir "Gazprom", taču kā finansētāji piedalās arī piecas Rietumeiropā plaši pazīstamas enerģētikas kompānijas – Vācijas "Uniper" un "Wintershall", Austrijas OMV, Nīderlandes "Shell" un Francijas "Engie". Projekta izmaksas – gandrīz 10 miljardi eiro. Iepriekš plānots, ka "Nord Stream 2" varētu sākt darboties 2019. gadā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti