Ārlietu ministrs Heiko Māss norādījis, ka šajā jautājumā Vācija pieņems neatkarīgu lēmumu.
Gaisa triecieni kā atbilde Sīrijas ķīmiskajiem uzbrukumiem Vācijā ir karstu diskusiju temats kopš pirmdienas, 10.septembra. Tad laikraksts “Bild” ziņoja, ka ASV lūgusi Vāciju piedalīties potenciālā militārā operācijā.
Dalība militārās operācijās Vācijā ir īpaši jutīgs temats, ņemot vērā, ka tieši Vācija bija viena no Otrā pasaules kara izraisītājām. Trešdien, 12.septembrī, publicētā laikraksta “Die Welt” aptauja liecina, ka 74% vāciešu neatbalsta valsts militāru iejaukšanos Sīrijas konfliktā, pat ja Bašara al Asada valdība izmantos ķīmisko ieročus.
Vācijas valdībā un sabiedrībā idejai par dalību uzlidojumos ir liela pretestība, jo pastāv bažas par tiešu konfrontāciju starp Vāciju un Krieviju, kas ir Asada režīma galvenā sabiedrotā.
KONTEKSTS:
Sīrijas Idlibas provincē, kas joprojām ir nemiernieku kontrolē, draud izvērsties plašas kaujas. Izskan brīdinājumi, ka tās var novest pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem.
Turcija aicina Sīrijas valdību ofensīvu atlikt, brīdinot, ka tā beigsies ar „slaktiņu”, bet Irāna paziņojusi, ka „cīņa pret terorismu Idlibā” būs nenovēršama. Apvienotās Nācijas savukārt aicina izveidot humānos koridorus mierīgo iedzīvotāju evakuēšanai.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Kopš Krievija pirms trim gadiem iesaistījās Sīrijas karā, svaru kausi pārliecinoši nosvērušies par labu prezidenta Bašara al Asada režīmam.
Aprīlī, atbildot ķīmiskajam uzbrukumam Sīrijas pilsētā Dumā, kur nogalināja 40 cilvēkus, Amerikas Savienotās Valstis, Francija un Lielbritānija veikušas uzlidojumus vairākām ar ķīmiskajiem ieročiem saistītām vietām - zinātniskās izpētes centram ķīmisko ieroču ražošanai, kā arī ieroču glabātavām un komandpostenim.
