Svētās Brigitas Altmunsteras klosteris darbojas kopš 1496. gada, kad benediktīniešu mūkus šeit nomainīja 14.gadsimtā Zviedrijā dibinātā ordeņa sekotājas. Svētās Brigitas ordenis ir savā ziņā unikāls, jo no paša sākumā tajā visus vadošos amatu ieņēma sievietes.
Diemžēl pēc Vatikāna noteikumiem klosterī jābūt vismaz trīs mūķenēm, citādi tas jāslēdz. Viena no divām atlikušajām klostera māsām, māsa Apolonija saredz klostera nākotni, negrasās padoties bez cīņas un jau iesniegusi prasību tiesā.
Viņasprāt, klosteri iekārojuši nekustamā īpašuma attīstītāji, kam palīdzot vietējā bīskapa birojs.
“Ir daudz cilvēku, kas vēlas apmesties šeit un izmantot visu zemi, kas pieder klosterim. Es domāju, ka viņi to pārdos, cik ātri vien iespējams, viss kopā var maksāt apmēram 50 vai 60 miljonus eiro,” sprieda māsa Apolonija.
Māsa Apolonija norāda uz vērtīgo klostera bibliotēku, kura var kalpot par pamatu reliģiskās kopienas turpmākai funkcionēšanai. Tāpat ir interesentes, kas vēlas pavadīt savu dzīvi kā Jēzus līgavas un klosteris nepaliks bez iemītniecēm.
“Sākumā es nespēju noticēt, biju šokēta un pat apraudājos. Visas mūsu cerības un plāni, kas saistījās ar šo vietu, šķita sagrauti, bet tad es sapratu, ka Dievs mūs šurp ir sūtījis un viņš par mums parūpēsies. Mēs atkal esam cerību spārnotas,” atzina klostera novice Klaudija Švarca.
Minhenes diocēzes pārstāvji, sabaidīti ar kareivīgo klostera iemītnieču noskaņojumu, vairs nerunā par iestādes slēgšanu.
“Mums jāparūpējas par kultūras mantojumu. Mēs apzināmies savu atbildību. Iespējams, var panākt vietējo pašvaldību atbalstu, tāpat varam piedāvāt tām izmantot daļu telpu, lai veidotu šeit kultūras centru,” tagad klāstīja Minhenes diocēzes pārstāvis Bernhards Kelners.
“Klosterī var turpināties gan garīgā dzīve, gan notikt citi pasākumi. Tas viss ir jānoskaidro atkarībā no piedāvājumiem,” sacīja Kelners.
Altmunsteras klosteris ir pārdzīvojis daudzus karus un ticis vairākkārt izlaupīts, pat dedzis, taču vienmēr spējis atgūt savu statusu. Ziedu laikos šeit metinājās ap pussimts klostera māsu.
Atlikušās mūķenes cer, ka pieprasījums pēc klostera patvēruma nekad neizsīks un ka klosteris kalpos tam, kam savulaik celts pirms daudziem gadsimtiem.
