Valdošā koalīcija jau paziņojusi, ka plāno mainīt līdzšinējās imigrācijas politikas paradigmu, un koalīcijas līgumā Vāciju jau dēvē par "imigrācijas valsti".
Lai gan pēdējos gados ir pieaudzis augsti kvalificētu imigrantu skaits, Vācijā pieaudzis arī brīvo darbavietu skaits.
"Tādēļ mums jānodrošina labākas izglītības un apmācības iespējas šeit, Vācijā. Un tajā pašā laikā mums nepieciešami arī kvalificēti darbinieki no ārvalstīm," pirmdien paziņoja kanclers Olafs Šolcs.
Valdība plāno ieviest jaunu punktu sistēmu, kas veidota pēc Kanādas imigrācijas sistēmas parauga. Sistēma ļautu cilvēkiem ar labu potenciālu imigrēt uz Vāciju bez konkrēta darba piedāvājuma.
Plānots, ka valdība trešdien pieņems dokumentu par savu nostāju šajā jautājumā.
Paredzēts izdarīt izmaiņas arī valsts pilsonības likumā, lai Vācijā dzimušie bērni, kuru vecāki valstī nodzīvojuši vismaz piecus gadus, automātiski saņemtu Vācijas pilsonību.
Plānots arī atļaut vairākas pilsonības, kā arī samazināt obligāto uzturēšanās laiku pirms pieteikšanās pilsonībai.
"Ikvienam, kurš šeit pastāvīgi dzīvo un strādā, būtu jābūt iespējai balsot un tikt ievēlētam. Viņiem vajadzētu būt daļai no mūsu valsts ar visām ar to saistītajām tiesībām un pienākumiem un pilnīgi neatkarīgi no izcelsmes, ādas krāsas vai reliģiskās konfesijas," uzsvēra Šolcs.
Pieaugošās imigrācijas dēļ Vācijas demogrāfiskā situācija pēdējos gados ir stabilizējusies.
Vācijas statistikas birojs 2014. gadā prognozēja, ka Vācijas iedzīvotāju skaits līdz 2040. gadam saruks par četriem līdz septiņiem miljoniem iedzīvotāju, taču pašreizējās prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits visumā paliks nemainīgs.
