Vācija joprojām aizstāv «Nord Stream 2»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vācijas amatpersonas aicina nejaukt tādus ekonomikas projektus kā „Nord Stream 2” ar cilvēktiesībām. Šādu aicinājumu cita starpā ir paudis Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers. Tomēr projekta pretinieki cer, ka Eiropas Savienības augstā pārstāvja piektdienas neveiksme Maskavā varētu palīdzēt apturēt gāzesvada celtniecību Baltijas jūrā.

Vācija joprojām aizstāv «Nord Stream 2»
00:00 / 03:00
Lejuplādēt

Vācijas valdība turpina uzstāt, ka jaunais gāzesvads ar Krieviju tai ir ārkārtīgi nepieciešams. Līdz ar to „Nords Stream 2” celtniecība būtu jāpabeidz. Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers intervijā laikrakstam „Bild am Sonntag” šonedēļ ir sacījis, ka Eiropas reakciju uz Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija apcietināšanu nebūtu jāsaista ar šo gāzesvadu.

Ministrs piebilda, ka biznesa attiecības un biznesa projekti ir pastāvējuši gadu desmitiem. Savukārt cilvēktiesību pārkāpumi un reakcija uz tiem esot kaut kas pilnīgi cits.

Arī Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien ir izteikusies, ka abus jautājumus nevajadzētu sasaistīt. Merkele šādi reaģēja uz vairāku Eiropas diplomātu, tostarp Vācijas, izraidīšanu no Maskavas. Krievijas Ārlietu ministrija to ir pamatojusi ar diplomātu dalību neatļautās protesta akcijās Navaļnija aizstāvībai.

Kā zināms, Krievija ir paziņojusi par Eiropas valstu diplomātu izraidīšanu dienā, kad Maskavā ir viesojies Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Šī vizīte jau iepriekš tika uzskatīta par pretrunīgu, un Baltijas valstu politiķi aicināja to vai nu atlikt, vai arī tās laikā sniegt skaidru atbalstu Krievijas opozīcijai.

Borels to neizdarīja un ar savu parādīšanos Maskavā tikai deva iespēju Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam viņu publiski pazemot.

Tagad tādi „Nord Stream 2” kritiķi kā Eiropas Parlamenta deputāts no Igaunijas Urmass Paets cer, ka šis notikums palīdzēs apturēt projektu. Intervijā ziņu aģentūrai BNS Paets, kurš ilgstoši bija Igaunijas ārlietu ministrs, sacīja, ka pēc šī brauciena Eiropā zināmu laiku vajadzētu būt diezgan zemam naivuma līmenim par Krievijas nolūkiem. Visticamāk, Borels vairs nekad nebrauks uz Krieviju, piebilda Paets.

Arī esošā Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa ir sacījusi, ka Borela vizīte Krievijā atstāj daudz neatbildētu jautājumu.

Viņa uzskata, ka Baltijas valstu ārlietu ministru bažas par to, ka šis nav piemērots brīdis tādam braucienam, ir izrādījušās pamatotas.

Šāds cinisma līmenis ir bijis gaidāms, sacīja Līmetsa.

Savukārt viņas Lietuvas kolēģis Gabrieļus Landsberģis ir lakoniski izteicies tviterī: „Nekas nav iegūts. Izdevības ir palaistas. Reputācija iedragāta.”

Ir sagaidāms, ka diskusijas par to, kā Eiropas Savienībai būtu jāreaģē uz Krievijas rīcību turpināsies gan nākamnedēļ paredzētajā Eiropas Parlamenta plenārsēdē, gan bloka ārlietu ministru sanāksmē februāra beigās. Borels būs spiests savu braucienu skaidrot arī Eiropas Parlamentā deputātiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti