"Šī drošība ir ļoti, ļoti būtisks elements. Mēs visi katru dienu esam atkarīgi no satelītu sniegtajiem datiem zemes novērošanā, klimata izpētē, navigācijā, telekomunikācijā un daudzās citās jomās," sacīja ESA vadītājs Jozefs Ašbahers.
Lielākos draudus elektroniskajām ierīcēm rada jonizētu daļiņu plūsma no Saules jeb tā dēvētais Saules vējš, kas izraisa magnētiskās vētras un ziemeļblāzmas.
Centra speciālisti savāc datus par mums tuvākās zvaigznes aktivitāti un tos izmanto, lai nepieciešamības gadījumā brīdinātu satelītu vadības centrus, kā arī citas kritiski svarīgas virszemes infrastruktūras, piemēram, elektrotīklu apkalpotājus.
Speciālisti ar modernām tehnoloģijām var sekot asteroīdiem vai citiem lieliem debess ķermeņiem, kas bīstami pietuvojas Zemei un nokrišanas gadījumā var radīt milzīgus postījumus.
Vēl viens svarīgs uzdevums ir cīņa pret kosmosa atkritumiem, kas var apdraudēt gan satelītus, gan cilvēkus uz Zemes.
Lai risinātu šo problēmu, aģentūra tuvākajā laikā gatavojas testēt īpašu savācēju. Misijas "Clear Space" gaitā zonde satvers raķetes atlūzu gabalu un novirzīs no orbītas, lai tā krītot sadegtu Zemes atmosfērā.
