Šolcs pavēstīja, ka Vācija gatava "darīt visu nepieciešamo, lai stiprinātu klātbūtni NATO operācijās Baltijā".
Tikmēr Lambrehte norādīja, ka karavīru papildspēki ir pieejami, un pašreiz notiek sarunas ar oficiālo Viļņu par to, kas būtu visnoderīgākais.
Vienlaikus uz Rumāniju nosūtīs "Eurofighter" iznīcinātājus, un šie lēmumi apliecinot, ka NATO var paļauties uz Vāciju.
Viņa vienlaikus aizstāvēja lēmumu nepiegādāt ieročus Ukrainai, jo valdības nostāja jau ilgu laiku ir nepiegādāt ieročus krīzes reģioniem, lai izvairītos no tālākas situācijas saasināšanās.
KONTEKSTS:
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
