Tā gan uzsvērusi, ka nekādas reparācijas namībiešiem netiks maksātas, taču, kā jau norādīts iepriekš, Namībijā notikušo atzīst par genocīdu.
"Mēs šobrīd veidojam kopīgu valdības deklarāciju par sekojošiem elementiem: kopīgas diskusijas par vēstures notikumiem un Vācijas atvainošanās Namībijai," reportieriem sacīja Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāve Savsana Čabli. "Attiecībā uz to, vai būs kādas reparācijas vai juridiskas sekas, tad atbilde ir nē," viņa paskaidroja.
Vēsturiski Vācija pārvaldīja Namībijas teritoriju laikā no 1884. līdz 1915.gadam, tolaik to saucot par Dienvidrietumāfriku un uzskatot to par savu koloniju. 1904.gada janvārī sadusmoti par vācu ienācēju rīcību, atņemot vietējiem iedzīvotājiem zemi, lopus un sievietes, herero cilts ļaudis noslepkavoja 123 vācu izcelsmes civiliedzīvotājus. 1905.gadā pret vāciešiem vērstās akcijās pievienojās arī nama cilts.
Koloniālā vara atbildēja nežēlīgi - ģenerāļa Lotāra fon Trota vadībā Vācija izveidoja nometnes, kurās dzīvības nepiemērotu dzīves apstākļu dēļ zaudēja desmitiem tūkstošu nama un hererocilšu ļaudis. Desmitiem tika arī nocirstas galvas, un viņu galvaskausi tika sūtīti uz Vāciju pētniecības nolūkos.
Ja līdz slaktiņam Namībijā dzīvoja ap 80 000 herero ļaudis, tad pēc tam - 15 000.
Vācija 2011. gadā uz Namībiju aizsūtīja atpkaļ dažus desmitus galvaskausu.
Tomēr Vācija nevēlas maksāt kompensācijas Namībijai, jo attīstības sadarbības projektu ietvaros Vācija Namībijai jau esot devusi ievērojamas nauadas summas.
