Pasaules panorāma

Krievijā vēlēšanas sagatavo V. Putinam ceļu uz 2024. gadu

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Vācija gatavojas ērai pēc Merkeles

Vācija gatavojas jaunam laikmetam pēc Merkeles valdīšanas beigām

Vācijā pēc nedēļas nogalē gaidāmajām parlamenta vēlēšanām no politiskās skatuves aizies līdzšinējā kanclere Angela Merkele. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka cīņa par viņas pēcteča posteni ir spraiga un rezultāts – pagaidām neparedzams.

Šobrīd ir trīs galvenie pretendenti uz Vācijas kanclera krēslu. Neraugoties uz to, kurš no viņiem uzvarēs, jau tagad tiek spriests, ka Angelas Merkeles vismaz Eiropas Savienībai, visticamāk, pietrūks.

Trīs pretendenti uz kanclera posteni

Kristīgo demokrātu izvirzītais Armīns Lašets, sociāldemokrāts Olafs Šolcs un “zaļo” līdere Annalēna Bērboka. Tie ir trīs galvenie pretendenti uz kanclera amatu, lai nomainītu Merkeli, kura atstāj amatu pēc 16 gadu valdīšanas.

Priekšvēlēšanu kampaņā galvenie temati ir imigrācija, pensiju sistēmas ilgtspēja, pieaugošās nekustamā īpašuma un īres cenas, kā arī klimata pārmaiņas un vide.

“Lai Vācija saglabātos spēcīga” – tā rakstīts uz Armīna Lašeta plakāta.

Armīns Lašets

Viņš ir Merkeles kristīgo demokrātu bloka līderis. Centriski labēji noskaņotais politiķis ir Vācijas apdzīvotākās un industrializētās pavalsts Ziemeļreinas–Vestfālenes premjers. Dievbijīgs katolis, savulaik bijis žurnālists. Ogļrača dēls ar jurista izglītību, Lašets aizstāvējis Vācijas ogļu ieguves industriju.

“Kanclers drošam darbam” – tā sevi pozicionē sociāldemokrātu virzītais 63 gadus vecais Olafs Šolcs.

Olafs Šolcs

Politiskajā karjerā ieņēmis virkni augstu amatu, pašlaik ir Vācijas finanšu ministrs un vicekanclers. Pārraudzīja vērienīgo finanšu atbalsta paketi uzņēmējiem un strādniekiem pandēmijas laikā. Sava ieturētā stila dēļ viņš izpelnījies neglaimojošu iesauku “Šolcomāts”, taču tas piesaista vēlētājus, kas dod priekšroku stabilitātei.

“Mēs veidojam nākotni” – tā sola Zaļo partijas kandidāte, 40 gadus vecā Annalēna Bērboka, vienīgā sieviete starp galvenajiem kanclera amata pretendentiem.

Annalēna Bērboka

Pusaudzes vecumā viņa guvusi panākumus sportā, lēkšanā uz batuta, bijusi Vācijas čempionāta medaļniece. Kopš 2013. gada Bundestāga deputāte. Līdztekus klimata un vides jautājumiem viņa iestājas arī par stingrāku nostāju pret Ķīnu un Krieviju. Piemēram, Bērboka ir pret gāzesvadu “Nord Stream 2”.

Krīžu menedžere Merkele

Lai arī kurš no kandidātiem kļūs par nākamo Vācijas kancleru, pēc Merkeles 16 gadu ilgās valdīšanas palikušas lielas kurpes, ko nāksies aizpildīt. Neviens no kandidātiem sabiedrībā nav tik populārs kā Merkele. Tādēļ pat izskanējis viedoklis, ka nākamais būs tikai pārejas laika kanclers. Tomēr vācu eksperti norāda – par to vēl pāragri spriest.

“Ļaujiet atgādināt, ka 2005. gadā pēc Angelas Merkeles ievēlēšanas visi domāja par viņu kā par kancleri, kas amatā nebūs ilgi, kurai nebūs savas partijas un iedzīvotāju atbalsta.

Daudzi analītiķi toreiz viņu sauca par pārejas laika kancleri, un lūk, kur mēs esam 16 gadus vēlāk,” stāsta domnīcas “Eiropas Ārlietu padome” Berlīnes biroja vadītāja Jana Puljerina.

Jana Puljerina

Vācijā kanclere Merkele tiek dēvēta par “krīzes menedžeri”, tieši dažādas krīzes definējušas viņas kā Eiropas mēroga līderes politisko karjeru – pasaules un tad eirozonas finanšu krīze, migrācijas krīze, krīze Ukrainā un visbeidzot Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze.

“Domāju, Eiropas Savienībai ļoti pietrūks Merkeles. Eiropas Savienībā viņa bija vienojošais spēks, viņa to spējusi saturēt kopā – ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus.

Merkelei tā bija prioritāte – kompromisā iesaistīt tik daudz valstu, cik vien iespējams, pavadot garas naktis sarunās, lai atrastu šo kompromisu,” secina Puljerina.

Vācijas ārpolitikā būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas

Lenarta Meri konferencē Tallinā sastaptie eksperti neprognozē būtiskas izmaiņas Vācijas ārpolitikā attiecībā uz Eiropu, Krieviju vai transatlantiskām attiecībām ar ASV neatkarīgi no tā, kurš kļūs par kancleru.

“Iespējams, nākamais kanclers būs mazliet vairāk vērsts uz Eiropas Savienības integrācijas padziļināšanu. Merkele bija diezgan piesardzīga attiecībā uz jebkādu dziļāku integrāciju.

Trīs vadošie kandidāti ir nedaudz pretimnākošāki franču priekšlikumiem – vai tas būtu attiecībā uz eirozonu vai drošības politiku. Tātad tas radīs spiedienu arī uz Baltijas valstīm – lemt, cik lielā mērā mēs esam gatavi pieslēgties,” spriež Igaunijas Ārpolitikas institūta direktore Kristi Raika.

Kristi Raika

Galvenā cīņa pašlaik notiek starp konservatīvo Lašetu un sociāldemokrātu Šolcu; tieši Šolcs saskaņā ar aptauju datiem ir galvenais favorīts uz kanclera amatu.

Sociāldemokrāti pēdējās nedēļas piedzīvojuši būtisku atbalsta kāpumu, kamēr kristīgie demokrāti – kritumu. Īpaši pēc tam, ka Lašets jūlijā bija redzams aizkulisēs smejamies Vācijas prezidenta runas laikā, kad tas izteica līdzjūtību katastrofālo plūdu upuru tuviniekiem. Lašeta iedragātā reputācija līdz šīm tā arī nav atguvusies. Taču pēdējās dienās sociāldemokrātu pārsvars atkal ir sarucis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt